Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas nosaka, ka turpmāk par apzinātu lietas vai jautājuma izskatīšanas novilcināšanu, kā arī necieņas izrādīšanu pret tiesu varēs sodīt ar naudas sodu.
Nosaka, ka par apzinātu tiesas procesa vilcināšanu varēs uzlikt naudas sodu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Likums papildināts ar jaunu pantu, nosakot, ka par tiesas maldināšanu un negodprātīgu tiesību un pienākumu izmantošanu, tostarp sniedzot tiesai apzināti nepatiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem vai apzināti ar darbību vai bezdarbību novilcinot lietas vai jautājuma izskatīšanu, tiesnesis lietas dalībniekiem varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 800 eiro, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.
Savukārt par jebkuru rīcību, kas liecina par tiesas sēdē vai tiesā pastāvošo noteikumu klaju ignorēšanu, tiesa lietas dalībniekus varēs sodīt ar naudas sodu līdz 1000 eiro.
Līdzšinējais regulējums papildināts ar normu, kas nosaka pienākumu pusēm, trešajām personām un pārstāvamajiem pārstāvamo vārdā tiesai par faktiem un lietas apstākļiem sniegt patiesas ziņas.
Likuma izmaiņas nepieciešamas, lai novērstu iespēju apzināti maldināt tiesu, tādējādi novilcinot lietas vai jautājuma izskatīšanu, iepriekš norādīja pieņemto priekšlikumu autori Tieslietu ministrijā.
Tāpat, lai veicinātu efektīvāku un ātrāku civilprocesu un mazinātu iespēju lietas dalībniekiem novilcināt tiesas procesu, likumā noteikta atvieglota kārtība, kādā tiesa pieņem vai atstāj bez virzības dokumentus ar trūkumiem. Tādējādi gadījumos, kad prasības pieteikums, pieteikums, paskaidrojumi, blakus sūdzība, apelācijas sūdzība vai kasācijas sūdzība nebūs parakstīta vai šajos dokumentos nebūs iekļauts apliecinājums, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas, vai dokumentiem nebūs pievienots pilnvarojums, šos dokumentus tiesa uzskatīs par neiesniegtiem un nosūtīs atpakaļ iesniedzējam. Tiesneša lēmums par atteikšanos pieņemt šādus dokumentus nebūs pārsūdzams.
Savukārt, lai līdzsvarotu prasītāja un atbildētāja tiesiskās intereses attiecībā uz prasības nodrošināšanu, likumā noteikts, ka tiesa, noraidot pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, varēs uzlikt par pienākumu prasītājam nodrošināt atbildētāja zaudējumus, kas radušies saistībā ar prasības nodrošinājuma piemērošanu, un iemaksāt tiesas noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.
Likums arī nosaka, ka tiesai būs rakstveidā jābrīdina puses par pienākumu glabāt komercnoslēpumu saturošu informāciju, kas iegūta konkrētā tiesvedībā, kā arī par iespējamo kriminālatbildību par šādas informācijas izpaušanu. Normatīvais akts arī papildināts ar jaunu nodaļu par ārvalstu tiesu nolēmumā noteikto tiesību un pienākumu pielāgošanu īstenošanai Latvijā.