Gaidot bēgļu ierašanos Latvijā, vislielākās bažas rada sabiedrības attieksme pret viņiem, sacīja Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.
LM: bažas rada sabiedrības attieksme pret bēgļiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa pauda, ka Latvijas sabiedrības attieksme pret šiem cilvēkiem «bieži tā ir radikāla».
«Daudzi no tiem pašiem sīriešiem ir baudījuši labu izglītību un ir dziļi nelaimīgi par savu izpostīto valsti. Protams, katram ir savas īpatnības un arī mums ir daudz īpatnību. Tādēļ es neredzu, no kā mums vajadzētu baidīties, kad šeit atbrauks 500 cilvēki. Tas, ka mēs pie tā neesam pieraduši, ir cita lieta,» sacīja valsts sekretāre.
Tāpat viņa pauda, ka Latvijā kopumā ir kritiska cilvēku attieksme pret visu atšķirīgo.
«Mums plāni ir arī daudzām citām cilvēki grupām un domājat, ka mums ir vieglāk? Vai darba devējs grib ņemt darbā invalīdu vai personu ar garīga rakstura traucējumiem? Vai kāds grib šīm personām dot mājokli? Tādēļ es bieži domāju, kādēļ mēs esam kļuvuši tik neiecietīgi pret visu? Bāreņiem mēs gribam bērnu namu, personām ar garīga rakstura traucējumiem - pansionātu, bēgļiem - uzņemšanas centru. Lai tik tas viss būtu tālāk no acīm,» tā Jaunzeme.
LM: bēgļiem netiks ieteikts, kurās pašvaldībās viņiem labāk dzīvot
Labklājības ministrija (LM) neplāno dot bēgļiem ieteikumus attiecībā uz to, kurās pašvaldībās labāk apmesties uz dzīvi, intervijā aģentūrai BNS sacīja LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.
Viņa norādīja, ka Ekonomikas ministrija ir apņēmusies izveidot mājokļu datu bāzi un regulāri to atjaunot ar dažāda segmenta mājokļiem.
«Tādēļ padomi, ko mēs dosim bēgļiem, būs tieši tādi paši, kādus Nodarbinātības Valsts aģentūra sniedz bezdarbniekiem – proti, ja ir brīvas darba vietas un turpat ir arī mājokļi, tad cilvēks var izvēlēties. Arī darba devēju piedāvājumi pašlaik ir no dažādiem reģioniem. Tā nav tikai Rīga,» sacīja Jaunzeme.
Tāpat valsts sekretāre pauda, ka brīdī, kad cilvēks iegūst bēgļa statusu, viņš var izvēlēties jebkuru Latvijas pašvaldību, kurā viņš vēlētos dzīvot.
«Nevienam nav pamata bēgļus diskriminēt. Diskriminācija pēc pazīmes, ka cilvēks ir bēglis, beigsies ļoti konkrēti – ar prasību pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā,» tā Jaunzeme.