RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Izglītības reformu plāni - atteikties no speciālajām un vakarskolām

LETA 10
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis | Foto: Zane Bitere / LETA

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātie grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredz ne vien mācību satura reformas, bet arī skolu tīkla optimizāciju, atsakoties no esošajiem izglītības iestāžu tipiem, piemēram, pašvaldību ģimnāzijām, speciālās izglītības skolām un mācību iestādēm, kas piedāvā vakarskolu programmas.

Kā raksta «Neatkarīgā», IZM iesaka Vispārējās izglītības likuma grozījumos sakārtot skolu tipoloģiju, paredzot atstāt šādas vispārējās izglītības iestādes: sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas vai valsts ģimnāzijas. Attiecībā uz pēdējām tiks pārskatīts reģionālais pārklājums, nosakot, ka 21 reģionālās attīstības centrā varēs būt ne vairāk kā divas šādas mācību iestādes. Tām

joprojām būs augstāki kvalitātes kritēriji, tāpēc ne katra vidusskola varēs pārtapt par valsts ģimnāziju,

skaidroja IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule.

Paredzēts noteikt, ka valsts ģimnāzijā varēs būt arī sākumskolas posms. Visticamāk, ka Rīgā tā nenotiks, taču novados šā posma izveide došot lielāku drošību, ka skolēni turpina mācības arī 10. līdz 12.klasē, izvēloties matemātikas un dabaszinātņu priekšmetu programmu.

«Likuma grozījumos mēs pasākām to, kāda tipa skolas kādā konkrētā laika posmā mums nav vajadzīgas,» norādījusi Papule. Tas attiecas arī uz bērniem ar īpašām vajadzībām, kuri šobrīd apmeklē speciālās skolas. Virziens, kādu pašlaik ir noteikusi IZM, ir iekļaujošā izglītība - ļaujot šiem bērniem skoloties parastajās mācību iestādēs.

Līdz ar to pašvaldībām vajadzēs izlemt, ko darīt ar speciālajām skolām - tās apvienot vai integrēt vispārējās izglītības mācību iestādē.

«Šobrīd par šīm iestādēm atbild valsts, un, ja neizdosies izveidot tādu tīklu 3000 bērnu un nodrošināt viņiem mūsdienīgu, 21.gadsimtam atbilstošu vidi, tad valsts patur iespēju ņemt šīs iestādes savā pārvaldībā. Paredzam arī pārejas posmu, kura laikā skatīsimies, kā šo izglītības daļu pārkārtot,» skaidrojusi Papule.

Pārmaiņas paredzētas arī vakarskolās. Tās

vairs nevarēs piedāvāt tikai vakarskolas programmu, tāpēc tur, kur līdz šim bija tikai šāds piedāvājums, būs jālemj par citu programmu klāstu.

Ja ne, tad šīs skolas būs jāpievieno citai izglītības iestādei vai jādomā, ko darīt ar šādu skolu veidu. IZM ir devusi tiesības arī profesionālajām skolām īstenot vakarskolas programmas. Papule pauda cerību, ka profesionālās izglītības kompetences centri un pārējās arodskolas atvērs arī šāda veida programmu, līdztekus tai ļaujot apgūt arī kādu īso profesijas kursu. Ar to IZM gribot teikt: izvēlieties tādu vietu un programmu, kuru beidzot var nonākt darba tirgū.

Tāpat ir domāts noteikt, cik reižu var uzsākt šā tipa programmu un nepabeigt. Turpmāk to varēs darīt tikai divas reizes.

Iemesls, kāpēc tāds ierobežojums vajadzīgs, ir vairāki precedenti, kad «cilvēks sācis mācības pat astoņas reizes, apmeklējis tās tikai pusmēnesi, piemēram, no 1. līdz 15.septembrim, un tad izglītošanos pārtraucis», paskaidroja IZM pārstāve.

Drošība Zinātne Skola
10 Komentāri