Valdības, Latvijas Bankas un uzņēmēju pārstāvju vidū nav vienprātības par «Nacionālā attīstības plāna 2020» (NAP2020) efektivitāti un nepieciešamību to pārstrādāt.
Ekspertiem nav vienprātības par Nacionālā attīstības plāna efektivitāti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodien NAP2020 veltītajā konferencē Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs minēto valsts attīstības plānu salīdzināja ar vieglu, patīkamu pēcpusdienas snaudu, jo virkne plānā ietverto mērķu nav sasniegti.
"Vairāki NAP2020 rādītāji nav izpildīti, piemēram, izglītības, veselības un konkurētspējas jomās. Pieci gadi ir pagājuši un rezultātu nav,» pauda Rimšēvičs.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš pievienojās centrālās bankas vadītāja viedoklim, ka ar NAP2020 mērķu izpildi nesokas labi.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka sākotnēji NAP tika rakstīts kā «sapņu grāmata» bez konkrētām detaļām, tomēr plāna izstrādes gaitā iesaistījās plašāka sabiedrība un plānā tika ietverti arī konkrēti mērķi un uzdevumi
«Ja var kaut ko pārnest par NAP2020, tad tikai valsts pārvaldei par to, kā sabiedrībai tiek skaidrota NAP nozīmē,» uzsvēra Meņģelsone.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) piebilda, ka NAP2020 lielā mērā tiek izpildīts, lai gan līdz 2020.gadam vēl ir daudz darāmā.
Diskusijas gaitā izskanēja arī priekšlikums pārstrādāt vai pat atteikties no NAP2020. Latvijas Bankas prezidents pauda pārliecību, ka esošais NAP2020 ir «jāslēdz» un nekavējoties jāsāk darbs pie jauna izstrādes. Savukārt LTRK vadītājs rosināja valstij izstrādāt vienu attīstības plānošanas dokumentu esošo četru vietā.
«Valstī ir vismaz četri vidēja termiņa plānošanas dokumenti - NAP2020, Nacionālais reformu plāns, valdības deklarācija un vidēja termiņa budžeta ietvars. Tomēr Latvijā vajadzētu vienu vidēja termiņa plānošanas dokumentu, kas būtu ar fokusētiem mērķiem,» pauda LTRK vadītājs.
LDDK ģenerāldirektore piebilda, ka katram no LTRK vadītāja minētajiem vidēja termiņa attīstības plāniem ir sava loma un tie viens otru papildina. Tāpēc, pēc Meņģelsones domām, NAP2020 nevajadzētu pārrakstīt, bet gan izrevidēt un atteikties no liekā, pārskatīt, kas mainījies, ņemot vērā izmaiņas ārējā vidē.
Savukārt finanšu ministre ir pārliecināta, ka NAP2020 nav jāpārstrādā, bet gan noteiktajā termiņā jāizpilda viss, kas tajā minēts, bet pēc tam jau varētu izstrādāt jaunu plānu ar ambiciozākiem mērķiem.
NAP2020 ir augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments. Dokumenta mērķis ir vienoties par būtiskākajām vidēja termiņa prioritātēm, to rīcības virzieniem, mērķiem, kā arī to sasniegšanas rādītājiem. NAP2020 ir tapis, Pārresoru koordinācijas centra ekspertiem sadarbojoties ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, ministrijām, plānošanas reģioniem un pašvaldībām.
NAP2020 redzējums par Latviju 2020.gadā - «Ekonomikas izrāviens - katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam.»
Iepriekšējo reizi vērtējums «NAP2020» izpildi sniegts 2015.gadā.