Pirmdiena, 25. jūnijā Vārda dienas: Maiga Milija
Ilustratīvs attēls |  
Foto: GATIS DIEZIŅŠ / LETA

Gada sākumā Rīgā aizturēts Krievijas telekanāla TVC darbinieks Anatolijs Kurlajevs, par to viņš otrdien paziņoja intervijā radio «Baltkom».

(Papildināta no 5.rindkopas.)

Kā skaidroja žurnālists, viņam noteikts «mūža aizliegums» ieceļot Latvijā, kas esot spēkā kopš 2015.gada.

«Es vakar atlidoju uz Rīgu. Viesnīcā mani neatrada, aizturēja jau tirdzniecības centrā un sacīja, ka man noteikts mūža aizliegums ieceļot Latvijā. Iemeslus nepaskaidroja. Paziņoja, ka aizliegums ir spēkā kopš 2015.gada un to parakstījis iekšlietu ministrs,» intervijā notikumu gaitu atstāstīja Kurlajevs.

«Man vienkārši parādīja papīrus, kuros bija rakstīts, ka kopš 2015.gada aprīļa es skaitos nevēlama persona. Tur arī kaut kas bija teikts par draudiem valstij,» piebilda Kurlajevs.

Kurlajevs sociālajos tīklos ir ievietojis fotogrāfiju ar 2015.gada 5.augusta lēmumu par viņa iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā, kurā norādīts, ka Iekšlietu ministrija 2015.gada vasarā no Drošības policijas saņēmusi atzinumu, ka Kurlajeva aktivitātes «rada apdraudējumu Latvijas Republikas drošībai».

Krievijas televīzijas darbinieks komentāros pie šī ieraksta atzīmējis, ka lēmums par viņa iekļaušanu «melnajā sarakstā» sekojis pēc kādas 2015.gadā tapušas filmas.

Kurlajevs pats atzīmējis un arī fotogrāfijas viņa profilā sociālajos tīklos apliecina, ka viņš arī pēc iekļaušanas «melnajā sarakstā» ir viesojies Latvijā un nav ticis izraidīts.

Žurnālists intervijā sacīja, ka joprojām atrodas policijā un ka viņu tuvākajā laikā, domājams, deportēs no valsts.

TVC pēc tam izplatījis paziņojumu, ka uzņēmuma darbinieka deportācija «skaidri parāda Latvijas varas iestāžu nostāju pret Krievijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un viņu nevēlēšanos vadīties pēc vārda brīvības pamatprincipiem».

Latvijas Imigrācijas likums paredz, ka iekšlietu ministram ir tiesības ieceļošanas aizlieguma sarakstā jeb «melnajā sarakstā» iekļaut personas, pamatojoties uz kompetentas tiesībsargājošās iestādes atzinumu.

Ministrs, piemēram, var iekļaut personu sarakstā, ja ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, rada draudus valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai arī ārzemnieks izdarījis smagu noziegumu. Iekšlietu ministra pieņemtais lēmums ir administratīvs akts. Lēmums ir pārsūdzams Augstākajā tiesā. Ja tas balstās uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūtu informāciju, lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs.

Savukārt ārlietu ministrs lemj par ārzemnieka iekļaušanu «melnajā sarakstā», ja viņš ir Latvijai nevēlama persona jeb persona «non grata». Par personu «non grata» var atzīt personu, kas pieder pie valsts diplomātiskajām vai konsulārajām amatpersonām. Ārlietu ministra lēmums pēc būtības ir uz ārpolitikas apsvērumiem balstīts lēmums, kas nav pārsūdzams.

Pēdējos gados vairākkārt publiski izskanējušas dažādas personas, kuras iekšlietu ministrs iekļāvis «melnajā sarakstā». 2014.gadā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) aģentūrai LETA atzina, ka tobrīd sarakstā iekļautas dažādas personas, kas ir saistītas ar notikumiem Ukrainā, un viņš nenoliedza, ka daļa no sarakstā iekļautajiem ārzemniekiem ir Krievijas iedzīvotāji. Viņš arī toreiz paziņoja, ka, ņemot vērā jaunos ģeopolitiskos apstākļus krīzes Ukrainā un notikumus citviet pasaulē, ministrs sarakstu noteikti papildinās.

    © TVNET. Visas tiesības paturētas