Latvijas Žurnālistu asociācija rosina pastiprināt sodus par pārkāpumiem pret žurnālistiem (2)

Apakškomisijas deputāti un mediju nozares pārstāvji diskutēja par mediju brīvību un neatkarību. LŽA pārstāve norādīja, ka žurnālisti regulāri kļūst par kritikas un naida runas upuriem publiskā vidē, tostarp nekorektus vārdus žurnālistu virzienā izsaka arī politiķi, kuru ētikas pārkāpumus iespējams risināt Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Šobrīd šajā komisijā ar rakstveida iesniegumu var vērsties deputāts, deputātu grupa vai frakcija, un nevienam citam nav iespējas lūgt izskatīt deputāta ētikas pārkāpumu. Bez tam Ētikas komisijas sodam būtu jāattur deputāts no pārkāpuma, taču LŽA ieskatā pieredze liecina, ka tie neattur, norādīja Tetarenko-Supe.

LŽA uzskata, ka deputātiem būtu jānodrošina iespēja medijiem vērsties Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Lai tas nepārvērstos par neskaitāmu iesniegumu izskatīšanu, LŽA rosina, ka to varētu ļaut darīt žurnālistus pārstāvošām organizācijām. Papildus LŽA uzskata, ka būtu jāpiemēro vērā ņemamāki sodi par deputātu ētikas pārkāpumiem.

Sabiedrisko mediju ombude Anda Rožukalne sacīja, ka kopumā Latvijā vārda brīvības aizsardzība atbilst starptautiskajiem standartiem, tomēr ir vērojami pastāvīgi uzbrukumi žurnālistiem internetā, īpaši sievietēm. Attiecībā uz mediju neatkarību ombude teica, ka šobrīd Latvijā nav regulēta partiju un politiķu ietekme uz medijiem, nav "valsts reklāmas" regulējuma un nav mehānisma, kas aizsargātu redakcijas no politiskās un ekonomiskās ietekmes. Esot vairāki gadījumi, kad politiķi vēršas ar iesniegumiem pie ombudes ar aicinājumu vērtēt žurnālistu darbu. Daži no tiem esot profesionāli iesniegumi par precizitāti vai politisko neitralitāti, bet nereti tās esot pretenzijas pret informācijas avota izvēli, raidījuma viesi, izteikto viedokli. "Un tas vēl ir maigi teikts. Reāli es saņemu komandas atlaist žurnālistus no darba," sacīja ombude.

Augsta līmeņa politiķu vēršanās pret sabiedriskajiem medijiem, sistemātiski uzbrukumi, draudi, patriotisma un profesionālisma apšaubīšana, centieni apklusināt un diskriminēt rosina žurnālistu pašcenzūru, uzsvēra Rožukalne.

Latvijas Reģionālo mediju asociācijas (LRMA) valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude izcēla četras būtiskākās problēmas reģionos. Viņa sacīja, ka pašvaldības mēģina realizēt informācijas monopolu, ierobežot vietējo mediju lietošanu, cenšas radīt "medijus" paši, bet visbūtiskākais, kas ietekmē kopējo mediju vidi, esot pašu politiķu rīcība un komunikācija publiskajā telpā.

Plaude kā piemērus uzskaitītajām problēmām minēja situācijas, kad pašvaldību darbinieki nedod informāciju, neielaiž domes vai komiteju sēdēs, uzliek blokatorus reģionālo mediju interneta vietnēm lokāli pašvaldības domē, aizliedz pašvaldības bibliotēkai abonēt reģionālo mediju un tamlīdzīgi. "Šobrīd pašvaldībās regulāri tiek pārkāpti jau esošie likumi," uzsvēra Plaude.

Deputāts Gatis Liepiņš (JV) sacīja, ka šī ir "plaša problēma", un tā ir daļa no sabiedrības kopējās agresivitātes, kuru saņem ne tikai žurnālisti, bet arī deputāti. Vienlaikus Liepiņš ir pārliecināts, ka "nesodāmības sajūta" ir jāizbeidz.

Deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) sacīja, ka, viņaprāt, Saeimas Ētikas komisijas "sevi ir izsmēlusi tādā formātā, kāda tā ir", jo deputāti tikai reaģē viens uz otra apvainojumiem. Brigmanis uzskata, ka frakcijās vajadzētu diskutēt par to, kurš vēl varētu iesniegt iesniegumus Ētikas komisijai. "Jāskatās, kā tās durvis atvērt, cik plaši atvērt, jo tur jābūt ļoti konkrētiem," uzskata Brigmanis.

Savukārt opozīcijas deputāts Nauris Puntulis (NA) pauda pārliecību, ka šī nav diskusija par mediju brīvību, bet par liberālās un konservatīvās ideoloģijas sadursmi. "Mēs tik daudz akcentējam politisko ietekmi uz medijiem, bet mums ir jāakcentē ideoloģiskā ietekme uz medijiem. Šos divus politiskos virzienus - liberālais un konservatīvais - šāda diskusija būtu nepieciešama sabiedrisko mediju kontekstā," uzskata Puntulis.

Mediju pārstāvji Puntulim iebilda, sakot, ka tā ir nevis ideoloģiju, bet funkciju sadursme. Proti, politiķiem un žurnālistiem nereti ir atšķirīgi ieskati tajā, kādas ir sabiedriska medija funkcijas.

TVNET jau vēstīja, ka Latvijas Radio aprīlī publiskā vēstulē vērsa sabiedrības uzmanību vārda brīvības un mediju neatkarības apdraudējumam, ko rada arī naida runas uzbrukumi žurnālistiem, kas rosina žurnālistus uz pašcenzūru. Vēlāk šim paziņojumam publiski pievienojās arī LTV.

Valsts prezidenta organizētajā mediju pārstāvju, uzraugu un nozares ekspertu diskusijā aprīlī mediju galvenie redaktori sacīja, ka nākas pierunāt darbiniekus neiet prom no darba pēc tam, kad tie saskārušies ar agresijas viļņiem sociālajos medijos.