Iniciatīva "Naktsmieru Rīgai" ministrijas priekšlikumus sauc par neefektīviem (1)

EM sabiedrības vērtējumam nodevusi vairāku trokšņus reglamentējošo dokumentu grozījumus. Sabiedriskā apspriešana noslēdzas šodien.

Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtības grozījumu anotācijā EM norāda, ka pašlaik neviens normatīvais akts neparedz kārtību, kas ļautu noteikt, cik lielu vides troksni rada izklaides vietās uzstādītās skaņu pastiprinošās iekārtas. Tostarp nevienā normatīvajā aktā netiek noteikti izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlielumi, tādējādi neļaujot objektīvi pārliecināties, vai izklaides vietu darbības rezultātā tiek ievērotas iedzīvotāju tiesības uz mieru, tai skaitā naktsmieru.

Tāpēc noteikumu projekts paredz jaunu nodaļu "Izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšana". Tajā plānots noteikt, ka vides trokšņa, ko rada dažādās izklaides vietās uzstādītās skaņu pastiprinošās iekārtas, ievērojamais robežlielums ārtelpās ir 90 decibeli (dB(A)). Tas nozīmē, ka gadījumā, ja izklaides vietā nav uzstādītas skaņu pastiprinošās iekārtas, uz to neattiecas noteiktais vides trokšņa robežlielums ārtelpās.

Tāpat noteikumu projekts paredz papildināt punktu, kas nosaka, ka izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē pašvaldība uz iesnieguma pamata. Tas nozīmē, ka pašvaldības policija to, vai konkrētajā izklaides vietā tiek ievērots noteiktais skaņu pastiprinošo iekārtu vides trokšņa robežlielums ārtelpās, pārbaudīs tikai tad, ja būs saņemts atbilstošs iesniegums.

EM arī norāda, ka pašlaik nevienā spēkā esošajā normatīvajā aktā netiek noteikta izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides trokšņa robežlielumu mērīšana un novērtēšana. Tāpēc noteikumu projekts paredz papildināt apakšpunktu, kas nosaka, ka izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa mērījumus ārtelpā veic ar trokšņa monitoringa iekārtu 15 minūtes piecu metru attālumā no trokšņa avota, kura priekšā nav fizisku šķēršļu, un vismaz pusotra metra augstumā virs zemes.

Tāpat, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un efektīvi aizsargātu iedzīvotāju tiesības uz mieru, samazinot izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides troksni un tā negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, paredzēti grozījumi likumā "Par piesārņojumu". Tajos paredzēts noteikt, ka administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem attiecībā uz izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides troksni veiks pašvaldības policija.

Savukārt Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma grozījumu anotācijā EM norāda, ka pašlaik nevienā normatīvajā aktā netiek noteikti publiskos pasākumos publiskā ārtelpā ievērojamie vides trokšņa robežlielumi. Tādējādi tiek radītas situācijas, kurās publisku pasākumu norises rezultātā potenciāli var tikt apdraudētas iedzīvotāju tiesības uz mieru.

Tāpēc likumprojekts paredz papildinājumu, kas nosaka, ka publiskā pasākumā publiskā ārtelpā ievērojamais vides trokšņa robežlielums ir 100 dB(A). Šis vides trokšņa robežlielums tika izvēlēts, balstoties uz citās Eiropas valstīs pastāvošo praksi attiecībā uz dzīvās mūzikas pasākumiem, norāda EM.

Grozījumi arī paredz, ka pašvaldība, lemjot par atļaujas izsniegšanu publiska pasākuma rīkošanai, var noteikt tajā ievērojamos vides trokšņa robežlielumus, kas var būt lielāki par 100 dB(A).

Taču iniciatīvas "Naktsmieru Rīgai" pārstāvji uzskata, ka piedāvātie grozījumi nevis uzlabos, bet pasliktinās iedzīvotāju aizsardzību pret paaugstinātu trokšņošanu. "Grozījumi paredz tādus trokšņu līmeņus, kas ir pilnībā nepieņemami," savā mājaslapā pauž aktīvisti.

Viņi arī norāda, ka grozījumi neparedz arī risinājumus ne trokšņa monitoringam, ne kontrolei. Tāpat no grozījumiem esot izzuduši priekšlikumi par laika ierobežojumiem un stacionārajiem skaņas mērītājiem.

"Naktsmieru Rīgai" aicina noteikt par pienākumu aprīkot izklaides vietas iekštelpas ar trokšņa monitoringa iekārtu, kas nodrošina nepārtrauktus trokšņa mērījumus izklaides vietas darba laikā. Būtu jānosaka arī izklaides vietu vides trokšņa robežlielumi dienā, vakarā un naktī, kā arī trokšņa robežlielumus izklaides vietu iekštelpās.

Iniciatīvas pārstāvji vēstulē EM aicina arī ieviest stingrākas prasības un kontroli attiecībā uz nakts laikā rīkojamiem pasākumiem, bet likumā "Par piesārņojumu" noteikt administratīvo atbildību par izklaides vietas iekštelpu neaprīkošanu ar trokšņa monitoringa iekārtu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus "Naktsmieru Rīgai" pauž, ka ir gatavi vērsties Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību, kas būs vērsta pret spēkā esošā tiesiskā regulējuma nepilnībām.

Jau ziņots, ka saskaņā ar tiesībsarga secinājumiem Latvijā esošais vispārīgais tiesību aizsardzības mehānisms, kā iedzīvotājiem vērsties pret skaļu trokšņošanu, nav efektīvs izklaides trokšņu gadījumā.

Lai arī izklaides vietas par trokšņošanu var sodīt līdz pat 5000 eiro, soda samaksāšana neaptur no atkārtotas rīcības. Likumdevējs ar efektīvu risinājumu kavējas, tāpēc tiesībsargs valdībai devis laiku to rast, aģentūra LETA uzzināja Tiesībsarga birojā.