Latgalē pārliecinoši par otru valsts valodu

Kaut arī Latgalē vairāk nekā puse iedzīvotāju nobalsoja par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, tomēr lielākajā daļā šī reģiona novadu iedzīvotāji nobalsojuši «pret», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati.

No 19 Latgales novadiem iedzīvotāji «pret» nobalsojuši 14 novados, bet «par» - tikai piecos novados, kā arī abās lielajās pilsētās - Daugavpilī un Rēzeknē.

Visvairāk iedzīvotāju «pret» valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latgalē nobalsojuši Rugāju novadā, kur šādu izvēli referendumā izdarījuši 94,21% no kopējā reģistrēto vēlētāju skaita.

Pārliecinoši «pret» balsojuši arī Vārkavas novadā - 92,85%, Baltinavas novadā - 88,04%, Ilūkstes novadā - 85,1%, Balvu novadā - 84,52% un Viļakas novadā - 81%.

Tāpat vairums iedzīvotāju «pret» balsojuši Ciblas novadā - 79,95%, Kārsavas novadā - 77,14%, Līvānu novadā - 76,21%, Riebiņu novadā - 75,32% un Preiļu novadā - 71,2%.

Nedaudz vairāk nekā puse iedzīvotāju «pret» balsojuši Aglonas novadā - 57,55%, Rēzeknes novadā - 57,06% un Viļānu novadā - 53,13%.

Pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 62 369 cilvēki jeb 44,02% no balsstiesīgajiem. No 141 680 vēlēšanu zīmēm par nederīgām tika atzītas 575 jeb 0,41%. Latgalē darbojās 206 vēlēšanu iecirkņi.

Daugavpilī par krievu valodu nobalso 85,18% vēlētāju

Daugavpilī par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, nobalsojuši 34 419 vēlētāji, kas ir 85,18% no pilsētā nobalsojušajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Savukārt Rēzeknē par Satversmes grozījumiem nobalsojuši 11 395 vēlētāji, kas ir 60,29% no pilsētā nobalsojušajiem.

Daugavpilī Pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 5816 vēlētāji, kas ir 14,39% balsojušo.

No 40 407 vēlēšanu zīmēm par nederīgām tika atzītas 172 jeb 0,43%

Daugavpilī strādāja darbojās 30 vēlēšanu iecirkņi.

Rēzeknē par krievu valodu kā otru valsts valodu balsojuši 60,29%

Savukārt Rēzeknē par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, nobalsojuši 11 395 vēlētāji, kas ir 60,29% no pilsētā nobalsojušajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 7422 vēlētāji, kas ir 39,27% balsojušo.

No 18 901 vēlēšanu zīmes par nederīgām tika atzītas 84 jeb 0,44%.

Rēzeknē darbojās 12 vēlēšanu iecirkņi.

Latgalē vēlētāju aktivitāte referendumā bijusi augstāka nekā iepriekšējās vēlēšanās un tautas nobalsošanās

Lai gan Latgales vēlēšanu apgabalā tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, tradicionāli vēlētāju aktivitāte bijusi zemāka nekā pārējos vēlēšanu apgabalos, tomēr tā bijusi augstāka nekā iepriekšējās vēlēšanās un tautas nobalsošanās.

Latgales vēlēšanu apgabalā vakar notikušajā referendumā piedalījušies 141 707 vēlētāji jeb 60,03% no to kopskaita.

11.Saeimas vēlēšanās Latgalē nobalsoja 116 845 vēlētāji jeb 49,29% no to kopskaita. 10.Saeimas vēlēšanās Latgales vēlēšanu apgabalā nobalsoja 130 026 vēlētāji jeb 54,46% no to kopskaita.

Savukārt tautas nobalsošanā par 10.Saeimas atlaišanu Latgales vēlēšanu apgabalā nobalsoja 82 574 vēlētāji jeb 34,83% no to kopskaita.

Lielāka aktivitāte nekā 18.februāra referendumā Latgalē bijusi vienīgi tautas nobalsošanā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2003.gadā, kad nobalsošanā Latgalē piedalījās 152 357 vēlētāji.

Kā ziņots, 18.februārī tautas nobalsošanā Rīgā piedalījušies 315 057 jeb 77,11% vēlētāju, Vidzemē - 298 566 jeb 72,95%, Kurzemē - 145 250 jeb 70,98% un Zemgalē 158 511 jeb 68,3% vēlētāju.

Saskaitot balsis visos 1035 vēlēšanu iecirkņos pret Satversmes grozījumiem un pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti.

Par grozījumiem Satversmē nobalsoja 273 347 jeb 24,88% vēlētāju.

Kopumā referendumā piedalījušies 1 098 593 jeb 70,73% vēlētāji.

Latgalē par grozījumiem Satversmē nobalsoja 78 736 vēlētāju jeb 55,57% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 62 369 cilvēki jeb 44,02% vēlētāju.

Kopumā Latvijas pilsoņi nobalsoja PRET divvalodību Latvijā

Kopumā Latvijas pilsoņi šodienas referendumā nobalsojuši pret grozījumiem Satversmē, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu.

Šodien referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai piedalījās vairāk nekā 70% no kopējā reģistrētā vēlētāju skaita.