Latvija ir viena no valstīm, kur visspēcīgāk izteikta tendence uz fiziski noslēgtu komunikāciju, - Latvijas Nacionālā bibliotēka varētu kļūt par vietu, kas mēģina piedāvāt atgriešanos cilvēku savstarpējā vidē, - intervijā laikrakstam "Diena" pieļauj Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors un Latvijas Ordeņu kapitula kanclers Andris Vilks.
"Cik daudz lietotāju draugos! Cilvēki sēž iestādēs blakus telpās, nevar piecelties un aiziet uz kaimiņistabu. Izskaidrojas un kārto attiecības elektroniski. Ir nenormāli daudz komentāru rakstītāju. Vairs nav dzīvās komunikācijas," stāsta Vilks.
LNB direktors stāsta par kādu studentu izstrādātu pētījumu 2040.gadam, kurā viņi pauž uzskatu, ka būs jābūt ļoti dinamiskiem, ar milzīgu aizrautību. Viņi vairāk runā nevis par tehniskām lietām, bet rakstura īpašībām. Viņi ir konstatējuši, ka noteicošais būs tieši komunikācija, atvērtība.
LNB direktors prognozē, ka būtu liels gandarījums, ja katru dienu bibliotēkā kaut kas notiktu - vai tā būtu grāmatas atvēršana vai lekcija, kurā atbrauktu kāds profesors uzstāties, vai kāda performance, audiovizuāls pasākums. Viņaprāt, lielā mērā no sabiedrības, no vēlmes mācīties, iegūt zināšanas, pavadīt vairāk laika pie dažādiem zināšanu avotiem būs atkarīga bibliotēkas pamatotība nākotnē.
Pēc Vilka domām, pašlaik Latvijā ir tendence veidoties vienai samērā elitārai ļoti inteliģentu cilvēku grupai un pretēji tai arī līdz šim Latvijai neraksturīgi liels īpatsvars sabiedrības daļas, kam tas neliekas būtiski un svarīgi.
Latviešiem vēsturiski ir īpatnība, ka mums nav bijusi elitāra sabiedrība, nav bijusi muižniecība, nav bijušas dažādas kārtas, tomēr vidējais līmenis ir bijis ārkārtīgi augsts. "Tas bija Latvijas spēks, ka mums bija ļoti augsts tautas vispārējais izglītības un gudrības līmenis - gan XIX, gan XX gadsimtā. Nevajag, lai ciena bibliotēku. Vajag, lai ciena zināšanas un gudrību," norāda Vilks.
Jaunajā LNB ēkā plānota vieta arī Bērnu literatūras centram, lai kaut kā mazinātu "valstiski stratēģiski nīcināto" lasīšanas tradīciju. Vilks norāda, ka pašlaik aug bērni, kas knapi boksterē un nespēj lasīt profesionālo mācību literatūru pat eksaktajos priekšmetos.
Jaunā bibliotēka vairāk iecerēta pēc principa - zināšanas sabiedrībai, nevis tieši zinātniekiem. Viena no mērķgrupām būs vidusskolēni un skolotāji. "Jāsaka, vispārējās zināšanas, ar kurām cilvēki atnāk uz augstskolu, ir bēdīgas. Ir spožas zvaigznes, bet pa vidu ir tāda nezināšana un neinformētība, ka man dažreiz ir kauns par to, ko es dzirdu," pēc lekcijām augstskolās pieredzēto raksturo Vilks un piebilst, ka viņu satrauc vispārējās inteliģences pašreizējais līmenis.
Komentējot plānu par bibliotēkas pieejamību arī naktīs, Vilks stāsta, ka LNB jaunajā ēkā nakts režīmā būs tikai reģistrētie apmeklētāji. Būs nepieciešama lasītāja karte, būs reģistrēts, kur viņš dzīvo. Viņam būs identifikācija. Būs arī dienests, kam būs jāseko, lai bibliotēkā neienāktu iereibuši vai kādu tableti vairāk apēduši cilvēki. Tas attieksies pilnīgi uz visiem, "par nākotnes plānie, stāsta LNB direktors.
"Ja bomzis ar savu uzvedību un ārējo veidu traucē citiem... Tas ir vienīgais, kāpēc mēs kādu varam izlikt aiz durvīm. Esam deklarējuši, ka bibliotēka ir pilnīgi visiem," saka Vilks.
Vilks LNB ēkas būvniecības vietu salīdzina ar kādu projektu ASV, Sietlā, kur to uzcēla vecajā pilsētas daļā, kas bija pamirusi. Pateicoties bibliotēkai, visapkārt sākās attīstība – parādījās viesnīcas, restorāni, dzīvojamās mājas, veikali. Visa teritorija ieguva citu jēgu un vērtību. "Mums būs līdzīgi. Bibliotēka būs vieta, kur cilvēkiem palikt. Varbūt cilvēks ienāks tikai pirmajā stāvā, bet viņš zinās, ka te var iedzert kafiju, pasēdēt pie interneta, aiziet uz kādu pasākumu. Tā būs vieta, kur cilvēki varēs aizķerties," prognozē Vilks.
