Līdz ar parakstīšanos par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijas sabiedrība ir kļuvusi sadalītāka, sašķeltāka. Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Deniss Hanovs uzskata, ka "Visu Latvijai" politiķu un Nila Ušakova gājieni šai situācijā liecina, ka politiķiem pietrūka pieredzes un sapratnes par savu darbību sekām sabiedrībā. Viņi apkalpojot etnisko vēlētāju bailes.
Viņš intervijā Latvijas radio sacīja, ka krievvalodīgo cilvēku vienotība, iespējams, vairāk novērojama tikai tagad, kad saņemam informāciju, ka parakstu par krievu valodu kā otru valsts valodu kļūst arvien vairāk.
Tā gan esot īslaicīga mobilizācija.
"Diemžēl mums pilsoniskā iniciatīva atkal un atkal izpaužas kā etniska pašnorobežošanās izpausme. Mēs kopīgi neejam un neprotestējam pret to, ka atkal tuvojas ekonomiskā krīze un sabiedrība nav gatava vai nav politiskas kļūdas vai valdības kļūdas. Mēs parasti ejam atšķirīgi un gandrīz nesadzirdam to otro."
Politiķiem pietrūkst sapratnes
Jautāts, kā vērtēt politiķu, konkrētāk "Visu Latvijai" pārstāvju rīcību un Nila Ušakova gājienus ar publisku parakstīšanos, profesors sacīja, ka abu apvienību politiķiem pietrūka pieredzes un sapratnes, kādas ir viņu publisko darbību, runu sekas sabiedrībā.
Līdz šim viņi ļoti orientējušies tikai uz savu etnisko vēlētāju.
Būtībā politiķi atražo vēlētāju bailes.
"Pēc būtības viņi apkalpo šīs bailes."
Kļūdaini tiekot uzskatīts, ka tādā veidā var nostabilizēties politiskā elite.
Īslaicīgi tas strādā, bet ilglaicīgi tas diemžēl ļoti kaitē sabiedrībai, jo aizvien mazāk politiķiem būs iespēja veidot politiku kā piedāvājumu visai sabiedrībai.
Tas var radīt problēmas jau visai drīz.
Profesors arī izteicās, ka patlaban trūkst Valsts prezidenta lomas sabiedrības vienošanā.
Par krievu valodu parakstījušies 130 678 vēlētāji
Portāls TVNET jau vēstīja, ka no 1. līdz 28. novembrim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanu Latvijā parakstījušies 130678 vēlētāji.
Parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti būs zināmi ceturtdien, 1. decembrī.
