Meklējam darbinieku (bez bērniem*)

Meklējot krāvēju, vairumā gadījumu ir nepamatoti pieprasīt, lai viņš dzīvo, piemēram, Imantā, vai, aicinot darbā autobusu šoferus, pieņemt darbā tikai vīriešus.

Tāpat parasti apkopējai ikdienas pienākumu veikšanai nav vajadzīgas angļu valodas zināšanas un augstākā izglītība, kā bieži vien tiek pieprasīts darba sludinājumos.

Prasībām jābūt, taču pamatotām

Piemēram, prasība grāmatvedei būt vecumā līdz 35 gadiem ir pilnībā nepamatota.

Neredzu nekādu objektīvu pamatu, kādēļ būtu jānosaka vecuma cenzs.

Arī jautājumi par bērnu skaitu un ģimenes stāvokli var būt potenciālajam darbiniekam diskriminējoši. Jau likumā noteikts, ka darba devējs nedrīkst intervijā jautāt par laulības stāvokli un bērniem, kā arī reliģisko pārliecību un citām lietām.

Taču, ja pats darba ņēmējs to izstāsta, viņš riskē, ka var netikt tālāk uz nākamo darbinieku atlases kārtu. No otras puses – darba devējs var pozitīvi novērtēt cilvēka godīgumu un atklātumu.

“TNS Latvia” klientu vadītāja Revita Logina, prezentējot pētījuma rezultātus, atzina, ka bieži vien cilvēki paši neapzinās, ka viņu teiktais par sevi ir lieks un var izraisīt diskriminējošu attieksmi no potenciālo un esošo darba devēju puses. Piemēram,

CV kā hobijs norādīta šaušana.

Brīvajā laikā nodarboties ar šaušanu nav nekas nosodāms, taču to nevajadzētu norādīt kā vaļasprieku, piesakoties darbā saistībā ar bērnu audzināšanu.

Nereti darba ņēmēji rīkojas diskriminējoši, ne tikai pētot potenciālo darbinieku vecumu, dzimumu, valodu prasmes, bet arī vērtējot CV aprakstītos hobijus.

Piemēram, personāla atlases komandā esošās darbinieces, kuru hobijs ir dejošana, var nepieņemt darbā jaunu speciālisti, kura aizraujas ar dziedāšanu korī.

Bieži par nepamatoti atšķirīgu attieksmi

sūdzas grūtnieces un māmiņas ar maziem bērniem.

No jaunākā “TNS Latvia” pētījuma rezultātiem izriet, ka trešdaļa Latvijas darba ņēmēju ir dzirdējuši, ka viņu radi, draugi vai paziņas saskārušies ar diskrimināciju darba vietā.

Aptaujātie darba ņēmēji uzskata, ka visbiežāk darba devēji potenciālos darbiniekus diskriminē pēc vecuma (32%), tautības (23%), dzimuma (19%) un bērnu skaita, bērnu vecuma u.c. ar bērniem saistītiem jautājumiem (17%).

Kopumā situācija nav traka, bet vajadzīgi uzlabojumi

Kopumā situācija saistībā ar diskrimināciju nodarbinātības vidē nav tik traka, kā šķitis. Taču vienlaikus Logina redz lietas, kas būtu jāuzlabo. Piemēram, sabiedrība vairāk jāinformē par diskrimināciju.

Nepieciešams informēt plašāku sabiedrību par riskiem, kādi iespējami, ja darba ņēmējs sniedz par sevi papildinformāciju, kura nav obligāta prasība. Tāpat cilvēkiem būtu labāk jāzina, kādu informāciju viņi drīkst neatklāt, pat ja tā tiek prasīta.

Ļaudīm arī būtu jāizskaidro, kā atšķiras diskriminācija no objektīvi pamatotām prasībām.

Jansons skaidroja atšķirību – pieprasīt vietējā veikala pārdevējai angļu valodas zināšanas ne vienmēr ir pamatoti. Savukārt angļu valoda ir objektīva prasība starptautiska uzņēmuma pārstāvniecības darbiniekam.

Darba devējiem vajadzētu ievērot labu uzņēmējdarbības praksi un nediskriminēt savus darbiniekus.

*Ja kāds uzņēmums meklē darbinieku, kuram nav bērnu, bet šī prasība nav objektīvi pamatota, to var uzskatīt par diskriminējošu.

Ja arī Tu, portāla TVNET lasītāj, esi saskāries ar diskrimināciju darba vidē, raksti par savu pieredzi komentāros vai arī uz e-pasta adresi lasitaji@tvnet.lv! Pastāstīsim par Tavu pieredzi arī citiem lasītājiem.