Komunikācijas katastrofa – tieši tā var nosaukt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību, organizējot ģenerāldirektores Nelijas Jezdakovas interviju Latvijas televīzijas raidījumam «De facto». Turklāt jau pēc notikušas intervijas VID ģenerāldirektore atļāvusies žurnālistam Jānim Gestem nodot sveicienu, ka viņš ir «svoločs».
Neslēpj savas dusmas
Tieši Geste 17.janvārī nosūtīja intervijas pieprasījumu VID. Tikai 22.februārī tika nosūtīts intervijas atteikums un piedāvājums televīzijas raidījumam interviju sniegt rakstveidā. Par saņemto atteikumu «De facto» informēja Valsts kanceleju un Finanšu ministriju. Un tikai tad, pēc Valsts kancelejas, Ministru prezidenta biroja, Ministru prezidenta Valda Dombrovska, finanšu ministra Andra Vilka un Finanšu ministrijas vadības iesaistīšanās notika intervija ar VID ģenerāldirektori. VID vadītāja neslēpa savas dusmas un interviju sniedza, demonstratīvi pārtraucot sanāksmi savā kabinetā.
Nodokļu maksāšana, nodokļu nemaksātāju atklāšana, kontrabandas apkarošana, šajā nedēļā sāktā sākumdeklarēšanās. Tie ir jautājumi, kas būtībā skar ikvienu ekonomiski aktīvu Latvijas iedzīvotāju un par kuriem raidījums «De facto» vēlējās intervēt Jezdakovu. Nesen sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja apliecina, ka
aptuveni piektdaļa cilvēku nezina, vai viņiem būs jāiesniedz deklarācija.
Savukārt 66 procenti uzskatījuši, ka uz viņiem sākumdeklarēšanās neattiecas, tomēr testa jautājumi pētniekiem likuši secināt, ka liels skaits no viņiem kļūdījušies. Bet par deklarācijas neiesniegšanu VID var sodīt.
VID komunikācija ir būtiska
Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska secina, ka «VID ir ļoti plašs jautājumu loks, un komunikācija šai institūcijai ir būtiska un nozīmīga. VID ir vairāk vērsts uz tādu komunikāciju, kas nav proaktīva un nav vērsta uz iedzīvotājiem aktuālu jautājumu skaidrošanu.»
Valsts kanceleja rekomendējusi VID aktīvāk komunicēt sabiedrību. Izvērsta informēšanas kampaņa par sākumdeklarēšanos nav bijusi, bet vienīgā preses konference notikusi janvārī, kopā ar VID atskaiti par pērn padarīto. VID uzskata, ka arī raidījumam «De facto» bija jāizmanto šī 26.janvārī notikusī preses konference, lai uzdotu jautājumus VID vadībai.
«Visa valsts šai iestādei uztic savus nodokļus. Ir tiesības sagaidīt, ka šī iestāde runās ne tikai tad, kad tai gribas runāt, bet tad, kad ir interese, kad ir objektīvs pieprasījums. Un kad šie jautājumi ir nozīmīgi.
Sākumdeklarēšanās, nodokļu jautājumi - par tiem jārunā, nevar tā, ka nepatīk vai kaitina,»
uzskata «Providus» informācijas atklātības jautājumu eksperte Linda Austere.
Viens no VID atbildē liktajiem uzsvariem – viņi patur tiesības, ar kuriem žurnālistiem, par kādām tēmām un kādā formā runāt. Ar selektīvu attieksmi saskārušies arī citi žurnālisti, tostarp arī Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs. Viņi tagad tiesas ceļā mēģina paplašināt VID atvērtību sabiedrībai.
VID ar atbilžu sniegšanu nesteidzas
Ne tikai šis gadījums, bet virkne informācijas un interviju pieprasījumu arī iepriekš, apliecina, ka ar atbilžu sniegšanu VID nesteidzas, bet televīzijai kā viedokļa skaidrotāju pārsvarā piedāvā preses sekretāri. VID Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnese Grīnberga neredz pamata pārmetumiem par sliktu komunikāciju ar sabiedrību. Turklāt ar sešiem cilvēkiem šim darbam viņasprāt ir par maz. Toties prēmijas, kas izmaksātas Grīnbergai un citiem kolēģiem, bijušas pamatotas.
Dažādi likuma panti meklēti, lai pēc vairāk nekā mēnesi ilgas gaidīšanas atteiktu Jezdakovas interviju «De facto» klātienē un televīzijai piedāvātu interviju rakstiskā formā. «Ja atsaucas uz to, nevis kā būtu labāk, bet citējot likuma pantus, tad tā ir diagnoze, tā nav normāla situācija,» norāda Austere.
