Izglītības reformas pamatā nav finansiālie apsvērumi (1)

Prof. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes rektors, uzsver: «Starptautiskas vides «iedzīvināšana» Latvijas augstākās izglītības sistēmā ir nepieciešama ne tikai, lai palielinātu studentu skaitu (valstī demogrāfijas rādītāji krītas, un attiecīgi arī studentu skaits ar katru gadu samazinās), bet arī, lai ieviestu starpkulturālu vidi. Iepazīstot citu kultūru pārstāvjus, sabiedrība kļūtu daudz atvērtāka pret «nezināmo» un demokrātiskāka pret ārvalstniekiem, kā arī tas ļautu vieglāk sastrādāties. Taču, lai to īstenotu, mums priekšā ir sarežģīts ceļš, piemēram, Somija kā vienu no galvenajām problēmām, piesaistot studentus, min to, ka valstī nav daudz ārvalstu kompāniju, kurās viņi varētu strādāt. Taču, ja paskatāmies uz situāciju Latvijā, tad minētā problēma patlaban jāreizina ar divi.»

«Pēdējos gados ekonomiskā krīze no Latvijas ir «likusi» emigrēt vairāk iedzīvotājiem nekā Otrais pasaules karš. Taču ne visi emigrējušie ir zaudēti uz visiem laikiem, bet tie, kuri atgriezīsies, vēlēsies dzīvot tikpat atvērtā un starptautiskā vidē kā ārvalstīs, nevis otrādi. Multinacionālas akadēmiskās aprindas veicina autentiskas vīzijas un attīstības modeļus, kas var radīt jēgu atgriezties. Jāpiebilst, ka pat relatīvai akadēmiskā sektora stagnācijai pēdējo gadu laikā ir bijusi pozitīva ietekme - daudzi izcili studenti, kuri devās uz ārzemēm studēt, atgriezušies Latvijā ar jaunām un iedvesmojošām idejām. Valsts politika pagaidām neļauj šīs idejas īstenot uzreiz, taču akadēmiskā vide, kas tiktu veidota atvērta šādiem impulsiem, var darboties kā sociāla telpa, lai pielāgotu ārvalstu pieredzi, kuru nodrošina mūsdienu migrācija,» atzīmē AsiaRes direktors Dr. Franks Kraushārs (Frank Kraushaar).

Viņš uzsver, ka, neskatoties uz dažādiem stereotipiem, norobežošanās ir lielākais drauds valsts suverenitātei. Ilgtermiņa izolācija nesekmē attiecību veidošanu. Tikmēr atvērta akadēmiskā vide varētu sniegt nozīmīgu ieguldījumu tālākai Latvijas integrācijai starptautiskajā sabiedrībā, kas zina un ciena tās locekļus neatkarīgi no to politiskās un ekonomiskās varas. Tajā vairāk uzsvars tiek likts uz kopīgām interesēm un pūlēm, meklējot risinājumus tehnoloģiju, ētikas, vides un sociālajām problēmām.

Runājot par globālā tirgus ietekmi uz izglītības sistēmu, ārvalstu ekspertu un studentu piesaistes projekta Expat vadītāja Kristīne Čanga (Christine Chang) no Somijas atzīmē, ka to mūsdienās raksturo četri faktori - ekonomiskā lejupslīde, iedzīvotāju novecošana, jaunattīstības ekonomikas un urbanizācija. 70% pasaules iedzīvotāju dzīvo pilsētās, turklāt valstis ar augstu cilvēkkapitālu aug ātrāk un attīstās straujāk nekā tās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks. Tādēļ Baltijas reģionam, kurā, protams, jau vēsturiski ir bijis mazs iedzīvotāju skaits, bet patlaban daļa cilvēku ir emigrējuši, arvien aktīvāk jādomā par jaunu ārvalstu talantu, darba meklētāju, studentu, lektoru un citu cilvēku piesaisti, jo citādāk var tikt zaudēta vieta globālajā tirgū. Jauni cilvēki valstij nozīmē iespēju veidot arvien spēcīgāku ekonomiku.

Tikmēr prof. Irjo Sotamā (Yrjö Sotamaa), kurš bijis ilggadējs Helsinku Dizaina un Mākslas Universitātes rektors un viens no patlaban spēcīgās Aalto Universitātes izveides iniciatoriem, apvienojot trīs vadošas augstskolas, raksturo Somijas pieredzi izglītības sistēmas reformēšanā: «Skatoties uz padarīto darbu, ir viegli runāt par paveikto, tikmēr meklēt risinājumus Latvijas izglītības sistēmas reformēšanai ir daudz grūtāk. Tiesa, ceru, ka Somijas pieredze varētu palīdzēt Latvijai «uzrakstīt» savu darbības plānu. Domājot starptautiski, Latvijā ir visi nepieciešamie komponenti, lai gūtu panākumus izglītības sektorā. Patlaban svarīgākais ir pieņemt lēmumus un sākt rīkoties.»

I.Sotamā atzīmē: «Reformējot Somijas izglītības sistēmu, nevienā brīdī netika domāts par naudas optimizāciju. Šāds skatpunkts visbiežāk nāk no valsts puses, kas, veicot restrukturizāciju, domā, kā samazināt administratīvās izmaksas, nevis, kā uzlabot noteiktas jomas. Taču Somijas stāsts bija pavisam citādāks – apvienojot mākslas un dizaina, tehnoloģiju un ekonomikas universitātes, līdzekļi tika nevis taupīti, bet gan ieguldīti, tādējādi paceļot Somijas izglītības sistēmu pavisam citā līmenī. Jāpiebilst, ka, reformējot izglītības sistēmu, nedrīkst domāt no apakšas uz augšu – bieži vien valsts, vienkārša mērķa vadīta (ietaupīt), apvieno augstskolas. Taču sākumā nepieciešama vīzija, kāpēc tas tiek darīts. Mūsu gadījumā – tā ir vīzija par izcilu izglītības sistēmu.»

«Jāpiebilst, ka internacionāla pieeja akadēmiskajā vidē ne tikai veicina pieredzes un prasmju apmaiņu, bet arī iemāca sabiedrībai būt atvērtākai. Dažreiz pastāv tendence dzīvot izolēti no citām valstīm, jo tas savā ziņā ir ērti, taču ārvalstnieku integrācija piespiež mācīties no citām kultūrām,» rezumē I.Sotamā.

^{Konference Augstākās izglītības internacionalizācija tika rīkota Eiropas Reģionālā attīstības fonda Interreg 4a Centrālbaltijas programmas atbalstītā projekta Expat: Inovatīvi pakalpojumi pasaules talantu piesaistei Baltijas jūras reģionam ietvaros. Projektā sadarbojas desmit partneri no četrām valstīm (vairāk par projektu: www.expatproject.info). Projekta Expat vīzija ir padarīt Baltijas jūras centrālo reģionu - Zviedriju, Somiju, Igauniju un Latviju – par vietu, kur sirsnīgi tiktu uzņemti zināšanu ekonomikas pārstāvji no ārzemēm: speciālisti, studenti un viņu ģimenes. Konferenci rīkoja Latvijas Universitāte sadarbībā ar otru Latvijas partneri projektā Expat – Rīgas plānošanas reģionu.}