Latvijas Nacionālajai operai bija steidzami nepieciešami finanšu resursi, lai novērstu operas maksātnespēju. Šādus operas funkciju audita secinājumus rakstiski intervijā portālam TVNET atklāj kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Viņa norāda, ka tas ir viens no iemesliem, kas šonedēļ licis padzīt līdzšinējo operas vadītāju Andreju Žagaru, ar kura darbu neapmierināta arī daļa darbinieku.
Kā jūs vērtējat esošo situāciju ap operu? Ar ko tā, jūsuprāt, skaidrojama? Kāpēc, jūsuprāt, situācija nonākusi tik tālu?
Kā zināms, likums par Latvijas Nacionālo operu paredz iecelt jaunu valdi līdz 2013.gada beigām. Notika konkurss, kura rezultātā tika izraudzīti piemērotākie kandidāti, pirmoreiz operas vēsturē ir iecelta kolektīva valde. Kā zināms, valdes izveidošanu no valdes locekļiem ar dažādām kompetencēm ieteica arī 2012.gadā veiktais funkciju audits.
Kas varēja radīt neizpratni – kāpēc valdei nolēmu virzīt Maskatu, ja arī Žagars bija saņēmis ar viņu vienādu punktu skaitu? Tas ir tāpēc, ka divi cilvēki nevar valdē pildīt mākslinieciskā vadītāja funkcijas.
Devu priekšroku Maskatam viņa pārliecinošā operas nākotnes redzējuma dēļ.
Tas, ka šie abi kungi komisijas – profesionāļu - vērtējumā varēja saņemt vienādi augstu punktu skaitu, nozīmē, ka Žagars mākslinieciskajā jomā operā ar visu savu milzīgo pieredzi nav neaizstājams! Divu māksliniecisku vadītāju iecelšana būtu gan pretrunā ar Latvijas Nacionālās operas likumu, gan neatbilstu funkciju auditā rekomendētajam, ka valdē jābūt 3 cilvēkiem ar dažādām savstarpēji papildinošām kompetencēm.
Turklāt Žagara kungs neieradās uz pārrunām, uz kurām 30.augustā es aicināju visus valdei izvirzītos kandidātus. Visi, izņemot Žagara kungu, ieradās. Tikšanās notika darba dienā darba laikā, un pārsteidzošākais bija, ka tā vietā, lai atrastos darbā, Žagara kungs atradās ārzemēs.
Nupat saņēmām informāciju par veidu, kā operas vadība izrīkojas ar ielūgumiem uz sezonas svarīgākajiem koncertiem. Atklājās, ka
regulāri ielūgumus saņem cilvēki, kuriem bieži vien nav nekādu nopelnu kultūras jomā.
Vēl noskaidrojām, ka ielūgumu skaits, ko oficiāli uzrāda opera, ir mazāks nekā faktiski izsniegto ielūgumu skaits, ko uzrāda uzticamas elektroniskās datu bāzes. Tas šobrīd vēl tiek detalizēti izvērtēts.
Jāatzīst, ka lēmumu par Žagara kunga atsaukšanu no valdes ir raisījis dažādu notikumu kopums vairāku gadu garumā, tostarp finanšu disciplīnas neievērošana, ilga prombūtne un nespēja strādāt ar kolektīvu.
Kāda ir jūsu nostāja šajā gadījumā?
Jaunās valdes iecelšanas un vecās valdes atbrīvošanas process notika saskaņā ar likumu «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām», kā arī Latvijas Nacionālās operas likumu. Pēc būtības tas ir klasisks valsts uzņēmuma valdes nomaiņas gadījums, taču apkārt notiekošais liecina, ka
kāds ir ļoti ieinteresēts konkrētu personāliju ietekmes saglabāšanā.
Vai saistāt to ar politiskajām spēlēm? Ja jā, tad kam tās varētu būt izdevīgas un kas aiz tām stāv?
Jāsaprot, ka politikā katra situācija tiek izmantota, lai celtu savus reitingus – to dara gan esošie, gan topošie politiķi. Opera visos laikos ir spiesta koķetēt ar politiku un valdošo iekārtu. Un to mēs redzam arī tagad – publiskajās debatēs par šauru kultūras nozari iesaistās gan esošie politiķi, gan topošie. Opera kā organizācija jau tagad tiek izmantota kā priekšvēlēšanu cīņu platforma, neraugoties uz to, ka valstī ir virkne citu pēc būtības daudz svarīgāku jautājumu – cilvēku masveida aizbraukšana no valsts, algas skolotājiem un pensijas pensionāriem, veselības sistēmas problēmas…
Šī dramatiskā cīņa un vēlme noturēties pie sava krēsla tikai parāda to, cik lielu ietekmi uz zināmām personu grupām ir radījusi viena valsts kapitālsabiedrības vadītāja ilgstoša atrašanās amatā.
Žagara kungs ir izteicies, ka viņa atlaišana ir saistīta ar jūsu un viņa savstarpējo personīgo konfliktu. Vai tā ir tiesa? Ja jā, kas tas ir par konfliktu?
Augstu vērtēju Latvijas Nacionālās operas un arī Andreja Žagara ieguldījumu operas un baleta žanra attīstībā un popularizēšanā Latvijā un pasaulē, taču man kā tieši atbildīgai amatpersonai par Latvijas Nacionālās operas saimniecisko darbību nebija pieņemams, ka vadītājs, koncentrējoties uz radošo darbu,
nepilda galvenos vadītāja pienākumus attiecībā uz dažādiem ar finansēm un darbiniekiem saistītiem jautājumiem.
Pasaules prakse liecina, ka operas vadībā vadītāji savā amatā ir vidēji 8 – 10 gadus, bet Žagars operu vada jau 17 gadus. Tas pats par sevi varbūt arī nebūtu nekas slikts, ja vien LNO nebūtu nepieciešams daudz pārmaiņu, kuras Žagara kungs nevēlējās īstenot, to apliecinot savā prezentācijā konkursa komisijai.
Esmu jau to daudzkārt teikusi un varu vēlreiz apliecināt – man nav nekādas personiskas ieinteresētības nedz pret Žagara kungu, nedz pret kādu citu nozares uzņēmuma vai iestādes vadību…
Kāpēc darba uzteikšana Žagara kungam notika tieši tagad? Operas pārstāvji jau iepriekš izteikuši neapmierinātību ar viņa darbu.
Jā, tā ir taisnība – neapmierinātība ir bijusi, kas izpaudās tādējādi, ka operas arodbiedrības vairākkārt ir lūgušas noņemt Žagaru no amata, piemēram, par «necienīgu izturēšanos pret māksliniekiem, viņu cieņu aizskarošiem izteikumiem masu plašsaziņas līdzekļos..». Tas ir viens.
Bet otra lieta bija operas kreditoru maksātnespējas pieprasījuma draudi, kas man lika iedziļināties operas finanšu situācijā. Tā rezultātā tapa LNO funkciju (nevis finanšu, kā to mēdz bieži saukt!) audits, kuru veica «Ernst&Young Baltic». Slēdziens bija viennozīmīgs –
operai steidzami nepieciešami finanšu resursi, lai novērstu operas maksātnespēju.
Toreiz pārliecināju valdības locekļus šo naudu ieguldīt, lai neciestu operas reputācija un netiktu atlaisti 600 darbinieki. Laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam operā papildus neplānoti nācās ieguldīt gandrīz 2 miljonus latu! Man jāatgādina, ka tas notika uz citu kultūras nozaru rēķina.
Kādi ir trīs galvenie argumenti, kāpēc Žagara kungs jūsu ieskatā vairs turpmāk nevar vadīt operu? Kādas, jūsuprāt, ir viņa būtiskākās pieļautās kļūdas?
Pat ja es kā ministre būtu distancējusies no Žagara kunga līdzšinējās darbības, arī savā prezentācijā par LNO redzējumu nākotnē konkursa komisijai (noskatījos visu finālistu, kuras komisijas rekomendēja valdei, prezentācijas) Žagara kungs vienīgais no finālistiem nebija gatavs strādāt esošā budžeta ietvaros un arī nebija gatavs sadarboties nākotnē, nosaucot savus darbiniekus visas žūrijas komisijas klātbūtnē par netalantīgiem cilvēkiem, kas man no darba devēja viedokļa liekas nepieņemami.
Bet atšķirībā no komisijas locekļiem es nevarēju distancēties no Žagara kunga pagātnes un neņemt vērā viņa darbības stilu gan ar finansēm, gan izturēšanos pret darbiniekiem un ilgo prombūtni, veicot savus personiskos radošos projektus.
Vai ir kas tāds, ko jūs Žagara 17 gadu ilgajā operas vadīšanas procesā vērtējat pozitīvi? Ja jā, kas tieši?
Jā, kā jau to esmu vairākkārt teikusi – tā ir Žagara mākslinieciskā darbība, viņa kā režisora sasniegumi, neskatoties pat uz to, ka arī viņa mākslinieciskā darbība tiek vērtēta pretrunīgi. Žagara kunga otra spilgtākā personības šķautne ir spēja ieraudzīt jaunos talantus un tos izlolot.
Vai Žagara kunga atlaišana balstīta operas funkciju audita rezultātos? Kādi ir galvenie audita secinājumi par operas darbu? Kāda ir esošā operas finanšu situācija?
Par atlaišanas iemesliem jau minēju. Funkciju audita mērķis bija noskaidrot, cik naudas nepieciešams veselīgai operas attīstībai, šādu pētījumu vēlas veikt gandrīz visi valsts kultūras kapitālsabiedrību vadītāji, jo krīzē tika nogriezts neadekvāti daudz. Rezultātā operai tika izstrādāti trīs attīstības scenāriji. Kā zināms, valdība atbalstīja izaugsmes scenāriju, piešķirot ievērojamu papildu finansējumu.
Lai noskaidrotu operas pašreizējo patieso situāciju, jaunajai valdei uzdots organizēt un nodrošināt Latvijas Nacionālās operas pilna finanšu un juridiskā audita veikšanu par laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 11. septembrim.
Vai ir pamats runām, ka Žagara kunga vadīšanas laikā operā «pazudusi nauda»? Par kādām summām ir runa?
Par šo mēs varēsim runāt pēc minētā finanšu un juridiskā audita veikšanas par laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 11. septembrim, kas uzdots jaunajai valdei.
Par jūsu rīcības stilu saistībā ar operas vadības maiņu nepatīkami pārsteigts arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš pat nolēmis jūs nelaist uz semināru Igaunijā. Kā to vērtējat? Premjers arī solījis ar jums noturēt «nopietnu sarunu». Kādi būs jūsu galvenie argumenti šajā sarunā?
Tas ne vienmēr ir ērti, bet esmu atbalstījusi premjera filozofiju par fiskālo disciplīnu valsts uzņēmumos un iestādēs. Šis gadījums nav izņēmums. Līdzšinējā operas vadība regulāri pārkāpa fiskālo disciplīnu, un tas ir neapgāžams fakts. Pat ja Žagara aizstāvji ir radījuši tik pamatīgas publiskās kaislības, godīga un atbildīga attieksme pret valsts mantu ir pirmajā vietā.
Pret jūsu darbībām ap operu vērsušies arī liela daļa sabiedrībā pazīstamu kultūras darbinieku. Vai ņemsiet vērā viņu viedokli?
Vispirms vēlos teikt, ka liela kultūras cilvēku daļa mani atbalsta, lai arī tas nav tik skaļi, jo netiek organizētas mērķtiecīgas un, iespējams, apmaksātas akcijas. Tomēr fakts ir, ka oficiālu atbalstu man ir izteikušas pilsoniskās organizācijas - biedrība «Laiks kultūrai», Laikmetīgās kultūras NVO asociācija un Latvijas Radošo savienību padome -, kas kopā pārstāv vairāk nekā 5000 kultūras darbinieku, trīs Latvijas kultūrnozares augstskolas, sabiedrībā pazīstami mākslinieki, uzņēmēji. Koalīcijā esošajām partijām bija neitrāli viedokļi.
Pagājušā gada 21.maijā starp Kultūras aliansi veidojošām organizācijām, Kultūras ministriju un Nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK tika noslēgts sadarbības memorands, paredzot iesaistīto pušu sadarbību kultūrpolitikas veidošanā. Pamatojoties uz šo memorandu, Kultūras alianse ir aktīvi iesaistījusies Valsts kultūrkapitāla finansējuma aizstāvēšanā, Nacionālā attīstības plāna rekomendāciju izstrādāšanā un citu kultūras nozarei svarīgu jautājumu risināšanā. Kultūras alianse katru nedēļu tiekas ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem un piedalās nozarei būtisku jautājumu apspriešanā.
Aicinu kultūras darbiniekus, kuri ir ārpus šīs alianses un izteikuši skaļu viedokli, uz diskusijām ar citiem kultūras profesionāļiem demokrātiskā platformā. Es šobrīd realizēju 15 kultūras nozaru radīto redzējumu kultūrpolitikā. Ja šajās diskusijās arī citi kultūras profesionāļi ņems vērā viņu viedokli, to veidosim kā kopīgu.
Ir jāņem vērā, ka daudzi kultūras cilvēki mūsu līdzšinējo sadarbības formu ir novērtējuši un šobrīd (ministres - aut.) rīcību atbalsta, jo viņi paši ir bijuši ļoti disciplinēti krīzes laikā un parādus nav veidojuši.
Kā līdzšinējās domstarpības ap operu ietekmēs Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu un plānoto notikumu gaitu?
Uzskatu, ka jaunievēlētā valde pieliks visas pūles, lai turpinātu Latvijas Nacionālās operas tradīciju un sasniegumu izaugsmi, tās virzību uz izcilību. Operas mākslinieciskās prioritātes 2014. un 2015. gadam jau ir pilnībā definētas, un esmu pārliecināta, ka jaunā operas vadība tās veiksmīgi īstenos dzīvē.
Drīzāk risks ir, ka varētu notikt operas darbinieku streiki, ja Žagars tiktu iecelts jaunajā valdē.
Vai pieļaujat, ka Žagara kunga nomaiņa varētu negatīvi ietekmēt operas finansējuma apjomu? Piemēram, lielie ziedotāji jau izteikušies, ka varētu pārtraukt atbalstīt operu, ja mainās tās vadītājs.
Šis, manuprāt, ir pilnīgi aplams priekšstats. Ziedojumus piešķir operai, nevis personai. Daudzi ziedotāji, tostarp operas esošie, jau to ir publiski apliecinājuši.
Kādu redzat situācijas risinājumu?
Tūlīt izsludināsim konkursu uz vakantā valdes locekļa amatu, kura pienākumos būs operas mākslinieciskās vadības nodrošināšana. Jau šobrīd vairāki spilgti kandidāti ir darījuši zināmu savu redzējumu. Jāpiebilst, ka tas būtu tikai likumsakarīgi, ka operai noteikti atradīsies cienījami kandidāti arī tepat Latvijā, jo valsts katru gadu kultūrizglītībā iegulda aptuveni 25 miljonus latu!
Ko redzat kā iespējamo nākamo operas vadītāju? Vai jums jau ir padomā konkrēts kandidāts?
Tad, kad saņemsim konkrētus pieteikumus, par to arī runāsim. Taču aicinu potenciālos kandidātus būt aktīviem un piedalīties!
Vai pieļaujat, ka Žagara kungs varētu turpināt darboties operā arī turpmāk? Ja jā, tad kādā statusā?
Šis jautājums ir jaunās valdes kompetencē. Ņemot vērā Žagara sasniegumus radošajā jomā un viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, jaunajai valdei ir tiesības piedāvāt viņam amatu, kurā viņa pieredze būtu noderīga LNO turpmākai izaugsmei.
Kā cilvēciski tiekat galā ar esošo sabiedrības neapmierinātību un spiedienu jums atstāt amatu?
Es saņemu ļoti lielu atbalstu – gan sūtot īsziņas, gan epastā, gan klātienē. Protams, ir ļoti nepatīkama šī agresija publiskajā telpā,
īpaši nepatīkami ir tas, ka šo agresīvo uzvedību organizē cilvēks, kurš jau skaidri paziņojis par vēlmi kandidēt nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Ar šo mēs redzam, cik ļoti sadrumstalota pēc krīzes ir kultūras nozare. Tā gan mēģina mobilizēties caur, piemēram, jaunu sadarbības platformu, kā Kultūras alianse, bet tajā pašā laikā ir acīmredzama vērtību krīze, kas pieļauj plašas manipulācijas ar cilvēkiem vienas nozares ietvaros. Un te nav runa tikai par finansējuma, bet arī kopīgu vērtību trūkumu.
Vai esat apņēmības pilna būt par ministri arī turpmāk, vai arī esat nolēmusi atstāt šo amatu?
Esmu gatava strādāt līdz šīs valdības pēdējai dienai un īstenot gan to, ko esmu solījusi nozarei, gan to, kas prasīts valdības deklarācijā. Esmu jau vairākkārt uzsvērusi un vēlos vēlreiz atgādināt, ka neplānoju kandidēt gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, nedz arī vēlreiz ieņemt kultūras ministra amatu. Tādēļ visu savu enerģiju un pārliecību veltu šai valdībai atvēlētajam laikam ministra amatā, pieejot tam nevis politiski, bet kā nozares vadītāja, kam nav savu favorītu un ir vienāda attieksme pret visām kultūras nozarēm. Šāda pieeja, manuprāt, ir taisnīga attieksme pret mūsu daudzveidīgo kultūrvidi.
