Nu jau bijušā «Maxima Latvija» vadītāja Gintara Jasinska izteikumi saistībā ar Zolitūdes traģēdiju šokējuši ne tikai iedzīvotājus, bet arī augstas amatpersonas. Kaunu par vadītāja izteikumiem jūt arī «Maxima» darbinieki, kuri ļoti pārdzīvo bezatbildības sekas. Portālam TVNET izdevās aprunāties ar kādu «Maxima» veikala pārdevēju.
Viņa bija viena no retajām, kas piekrita nelielai sarunai, taču vairākkārt lūdza apsolīt, ka nekādā gadījumā neatklāsim viņas vārdu un konkrēto veikalu.
Pārdevējas pārdzīvo vadības attieksmi
Sieviete apstiprināja, ka šonedēļ veikalā valda ļoti drūms noskaņojums. Par notikušo ir šokā ne tikai pircēji, bet arī paši darbinieki.
Strādājošie pārdzīvo ne tikai Zolitūdes lielveikala sabrukšanu, kad bojā gāja vairāk nekā 50 cilvēku, bet arī «Maxima» vadības izteikumus, neuzņemoties vainu un atbildību par notikušo.
«Viņa [Gintara Jasinska] izteikumi mūs šokēja.
Darbinieki sajutās ļoti nožēlojami. Mums bija kauns!
Mēs aizdomājāmies, ka līdzīgās nelaimes situācijās droši vien par mums neviens neparūpētos. Tā vien šķiet, ka tīkla vadībai interesē tikai peļņas un apgrozījuma skaitļi. Mums nav emocionālas drošības. Jūtamies kā peļņas instrumenti,» pusmūža sieviete raksturoja savas sajūtas un atgādināja, ka traģēdijā cieta arī «Maxima» darbinieki.
Tuvinieki priecājas par dzīvajiem
«Protams, ka cilvēcīgi pārdzīvojam par saviem kolēģiem, kaut arī es personīgi neesmu viņus nekad satikusi un runājusi. Bet, uzzinot pat notikušo, mēs visi raudājām. Cits vairāk, cits mazāk, bet raudājām. Raudāja arī mūsu tuvinieki un draugi.
Kad pagājušās piektdienas vakarā aizgāju mājās, meita raudāja prieka asaras.
Bērns priecājās, ka mēs nedzīvojam Zolitūdē un es nestrādāju liktenīgajā veikalā.
Es jums nevaru izstāstīt, cik priecīga viņa bija, mani sveiku un veselu ieraugot! Un galvenais - dzīvu!
Mana pusaudze nav sevišķi emocionāla, mēs ikdienā pārāk nemīļojamies un neizrādām savas jūtas, jo viņai savas darīšanas, man - citas, bet nākamajā vakarā pēc traģēdijas jutāmies īpaši tuvas. Vienkārši sēdējām pie svecītes. Raudājām un priecājāmies vienlaikus.
Raudājām par bojāgājušajiem un cietušajiem, bet priecājāmies par to, ka es esmu mājās. Varbūt egoistiski, bet tādas tās sajūtas bija. Tā bija realitāte.»
Nevēlas atklāties
Sieviete sarunai atvēlēja tikai padsmit minūtes, jo nevēlējās, ka kāds no vadības pamana viņas pārāk ilgo sarunu.
Savukārt plašākai intervijai ārpus veikala telpām viņa nepiekrita. Esot pārāk nedroši.
Ja kāds pamanīs viņas «izpļāpāšanos», būšot nepatikšanas.
Šķiroties pārdevēja vēlreiz piekodināja neizpaust viņas vārdu un piebilda, ka traģēdija liek aizdomāties un, protams, uztraukties arī par citu veikalu drošību.
«Mēs jau neviens nezinām, kas un kā cēla mūsu veikalu. Varbūt arī labāk to nezināt...»
Portāls TVNET ziņoja, ka 21.novembrī Zolitūdē sagruva veikala «Maxima» ēka, nogalinot 54 cilvēkus un vairākus desmitus smagi savainojot. Pirms nelaimes vairākas reizes iedarbojusies ugunsdzēsības signalizācija, taču cilvēki netika evakuēti. Traģēdija rosinājusi plašas diskusijas par būvniecības kvalitāti Latvijā, par «Maxima» attieksmi pret darbiniekiem un viņu drošību, kā arī par to, kas atbildīgs, ka šāda nelaime varēja notikt.
