Bez reformas pedagogu algas palielināt nebūs iespējams, tāpēc neatkarīgi no tā, kāds būs gala lēmums valdībā par budžeta piešķīrumu, ir nepieciešams turpināt jaunā pedagogu atalgojuma modeļa modeļa aprobāciju un ieviešanu, strādāt ar pašvaldībām, sagatavot nepieciešamos normatīvos aktus, lai to varētu ieviest no nākamā gada 1.septembra, uzsvērusi izglītības ministre Mārīte Seile.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) informēja, ka Seile uzsvērusi, ka esot jāapzinās, ka bez reformas, bez jaunā atalgojuma modeļa ieviešanas, pedagogu atalgojuma palielinājums nav iespējams.
«Jautājums par atalgojumu ir kritiski svarīgs, - to pēdējās nedēļās esmu nepārtraukti atgādinājusi valdības sēdēs. Tas, cik lielā mērā modeli varēs ieviest, būs atkarīgs no turpmākajiem lēmumiem valdībā,» paziņojusi Seile.
Ministre trešdien Latvijas izglītības un zinātnes arodbiedrību (LIZDA) informēja par budžeta līdzekļu papildu piešķīrumu nozarei, kur jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanai no 2015.gada 1.septembra paredzēts papildus piešķirt trīs miljonus eiro, atzīstot, ka pieejamais finansējums ir nepietiekams ne jaunā modeļa ieviešanai, ne nozares ilgtermiņa attīstībai un kvalitātes nodrošināšanai.
LIZDA savukārt uzsver, ka ikvienu pārmaiņu ieviešana prasa resursus, un vērienīgajai pedagogu atalgojuma reformai nepieciešams papildus finansējums – vismaz 20 miljoni eiro nākamā gada valsts budžetā. LIZDA trešdien nolēma 11.decembrī piketēt pie Saeimas un neizslēdz streiku.
IZM informē, ka Seile atzinīgi vērtēja arodorganizācijas centienus iestāties par nozarē strādājošo tiesībām uz konkurētspējīgu atalgojumu, vienlaikus atzīstot, ka līdz šim sarunas nozarē nereti ievirzījušās neveiksmīgā gultnē. Ministre aicināja uz konstruktīvu dialogu, lai nozarē būtu vienota izpratne un argumentācija gan komunikācijā publiskajā telpā, gan sarunās ar valdību.
Jau ziņots, ka ministru prezidente Laimdota Straujuma atzinusi, ka viņa neredzot, kur varētu ņemt papildu līdzekļus skolotāju algu palielināšanai. Savukārt valdības koalīcijas partneri samērā izvairīgi komentē jautājumu par iespēju rast līdzekļus, kas nepieciešami skolotāju algu palielināšanai, norādot uz «Vienotības» atbildību šajā jautājumā.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanisskaidroja, ka ZZS atbild par zemkopību, labklājību, veselības jomu, un par šīm nozarēm ZZS ministri esot cīnījušies. ZZS arī priecātos, ja līdzekļi izglītības jomai tiktu rasti, akcentēja Brigmanis.
Arī nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK deputāts Imants Parādnieks pauda, ka pedagogu jautājums «nosacīti nav tieša kompetence» nacionālajai apvienībai. Parādnieks gan piebilda, ka koalīcijai piedāvāja iespējamos risinājumus, lai kopumā palielinātu valsts budžeta ienākumus.
Kā ziņots, pieprasot papildu līdzekļus jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valde nolēmusi īstenot pirmo no «piespiešanas mehānismiem», vienojoties par pedagogu piketu, kurš pie Saeimas ēkas notiks 11.decembra rītā.
Pieprasot algu paaugstinājumu, pedagogi gatavi gan piketēt, gan streikot, pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili žurnālistiem paziņoja LIZDApriekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Seile iepriekš paudusi, ka, visticamāk, algu palielinājums no 1.janvāra 10% apmērā skolotājiem nebūs iespējams.
