Pirms rītdien gaidāmā balsojuma Saeimā ir līdzīgs atbalstītāju un pretinieku skaits atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām parlamentā, tomēr priekšlikuma oponentu pusē, rēķinot pēc partiju frakciju lieluma, ir neliels pārsvars. Ceturtdien Saeimā paredzēts balsojums par attiecīgo Satversmes grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijās.
Partijas «Vienotība» frakcija atbalstīs nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniegto Satversmes grozījumu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām nodošanu izskatīšanai komisijā, aģentūrai LETA sacīja «Vienotības» frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Viņa skaidroja, ka partijas pārstāvji nav mainījuši savu nostāju par to, ka prezidents būtu jāievēl atklātā balsojumā.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu vairākums rīt balsos pret šo ideju, norādīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka. Viņš skaidroja, ka, amatpersonu ievēlot atklātā balsojumā partiju vienošanās dēļ, nevis tāpēc, ka viņu visi ciena, arī pats ievēlētais cilvēks nevar sevi uzskatīt par pilnvērtīgu amata ieņēmēju. Tāpat būtu neloģiski, ka atklātā balsošanā nāktos turpināt izmantot biļetenus.
Nacionālā apvienība iesniegto grozījumu anotācijā skaidro, ka izmaiņu veikšana veicinātu sabiedrības uzticēšanos Saeimai un nodrošinātu Valsts prezidenta ievēlēšanas procesa caurskatāmību. Ņemot vērā, ka visas pārējās amatpersonas tiek ievēlas atklāti, būtu jānodrošina, ka balsojums par valsts augstāko amatpersonu nav vienīgais izņēmums, uzskata politiskais spēks.
Tikmēr opozīcijas partijas «Saskaņa» frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins pauda, ka šādas izmaiņas nebūtu atbalstāmas nedz politisku, nedz juridisku apsvērumu dēļ un Saeimai būtu jākoncentrējas uz tautas vēlēta prezidenta institūcijas izveidi. «Saskaņas» frakcija balsojumā plāno atturēties.
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) atbalstīs atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, jo politiskais spēks neredz pamatojumu, kāpēc valsts augstākā amatpersona būtu jāievēl slēgtā balsojumā, sacīja LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.
Partija «No sirds Latvijai» balsos pret šiem grozījumiem, jo uzskata, ka jāveic principiālas izmaiņas, nosakot, ka Valsts prezidentu ievēl tauta, norādīja NSL līdere Inguna Sudraba. Politiskais spēks neuzskata par nepieciešamu darboties citā virzienā, kas neved uz NSL mērķa sasniegšanu.
Pašlaik Satversmē noteikts, ka prezidentu ievēl, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Savukārt VL-TB/LNNK rosina mainīt Satversmi, lai balsojums būtu atklāts.
Lai veiktu izmaiņas Satversmē, Saeimas sēdē jāpiedalās vismaz divām trešdaļām jeb 67 deputātiem. Izmaiņas jāpieņem ar vismaz divu trešdaļu klātesošo deputātu atbalstu. Tas gan neattiecas uz lēmumu par likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās, jo to var pieņemt ar vienkāršu balsu vairākumu.
Visticamāk, arī nākamo Valsts prezidentu Saeima ievēlēs aizklātā balsojumā, kaut arī parlamentā regulāri tiek iesniegti dažādi priekšlikumi prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņai.
Lai arī vairāki politiskie spēki, tostarp VL-TB/LNNK un «Vienotība», atbalsta prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā, divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsta šādiem Satversmes grozījumiem parlamentā pašlaik nav, jo pret šādām izmaiņām iebilst ZZS un arī «Saskaņa».
Jau iepriekš šis VL-TB/LNNK iesniegtais likumprojekts izraisīja diskusiju par koalīcijas līguma pārkāpumu, tajā noteikts - tikai un vienīgi pēc partneru vienprātības principa koalīcijas padomē var izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē.
