Valsts kontrole vēlas «pātadziņu», ar ko sodīt negodprātīgos vadītājus

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa šorīt intervijā Latvijas radio sacīja, ka Valsts kontrolei pagājušais gads bija pilns izaicinājumu, jo iestāde sāka realizēt attīstības stratēģiju, ko izstrādāja 2013.gadā, balstoties uz detalizētu iepriekš veiktu citu līdzīgu iestāžu un savu novērtējumu.

Viena no galvenajām lietām ir saistīta ar Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu dzīvē. Iestādei ir svarīgi, ka visas personas, kas pieļāvušas neatbilstības, tiktu sauktas pie atbildības. Saistībā ar personu saukšanu pie kriminālatbildības Valsts kontrole turpinās intensificēt sadarbību ar prokuratūru.

Valsts kontrole plāno vērsties pie likumdevēja, lai tai piešķirtu instrumentu, ar ko spēcīgāk iedarboties uz revidējamām vienībām.

Patlabn ne visi vadītāji seko Valsts kontroles ieteikumiem. Kontrolieri sastapušies ar atrunāšanos.

Negatīvs piemērs ir «Rīgas satiksme», ostas.

Likums nosaka, ka vadītājam ir jāstrādā godprātīgi un kā labam vadītājam. Taču Krūmiņa neslēpa, ka ir institūcijas, ar kurām Valsts kontrolei ir sarežģīti saskaņot ieteikumus un panākt to ieviešanu.

Ne visi vadītāji strādā godprātīgi un kā labi saimnieki.

Tieši tāpēc Valsts kontrole vēlas saņemt «pātadziņu», ar ko iedarboties uz sliktiem saimniekiem.

Patlaban Valsts kontrole sniedz tikai ieteikumus, ko katrs godprātīgs vadītājs cenšas īstenot. Diemžēl Latvijā situācija ir citāda.

Konkrēti priekšlikumi, ko rudenī iesniegs Saeimā, varētu būt gatavi vasarā.

Plānots, ka kriminālpārkāpumi joprojām būs prokuratūras kompetencē, bet Valsts kontroles ietvaros varētu darboties audita tiesa.

Iecerēts, ka Valsts kontrolei varētu būt lielāks spēks piedzīt nelikumīgi iztērētos līdzekļus no konkrētās personas.

Tāpat iespējama atbrīvošana no darba.

Tās būs konkrētas rīcības, kas vērstas pret personu, kas izdarījusi pārkāpumu vai izšķērdējusi valsts vai pašvaldības līdzekļus.