Valsts prezidents Andris Bērziņš tikšanās laikā ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili norādījis, ka valstij savlaicīgi jāizvērtē iespējas atbalstīt tos pedagogus, kas bērnu skaita sarukuma dēļ darbu savā profesijā zaudēs, pavēstīja Valsts prezidenta Preses dienestā.
Trešdien Bērziņš tikās arSeili, lai pārrunātu ministres redzējumu par šajā gadā veicamajiem uzdevumiem nozarē, kā arī analizētu nepieciešamās reformas tālākā perspektīvā. Informējot par šajā gadā veicamajiem uzdevumiem, primāri ministre minēja skolotāju atalgojuma modelī nepieciešamās izmaiņas, kuras jau konceptuāli akceptētas gan Saeimas atbildīgajā komisijā, gan valdības vadītājas personā.
Tāpat šī gada ministres darba plānos ietilpst neatkarīgas kvalitātes vērtēšanas aģentūras izveidošana augstākajai izglītībai, kurai jāpiesaista starptautiska līmeņa eksperti, profesionālās izglītības strukturāla pārveidošana ar mērķi maksimāli uzlabot tās materiāli tehnisko bāzi un atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī skolu pedagogu sagatavošanas kvalitātes paaugstināšana ilgtermiņā.
Valsts prezidents atzinīgi novērtēja ministres redzējumu, vienlaikus uzsverot, ka
Latvijas izglītības sistēmai būtu jāņem vērā arī kaimiņvalstu pieredze un pozitīvie piemēri,
īpaši atsaucoties uz savu neseno vizīti Somijā un tajā gūtajām atziņām par somu izglītības augsto kvalitāti, novērtējot to starptautiskā līmenī.
Amatpersonas bija vienisprātis, ka pamatizglītības jomā Latvijas skolu tīkls būtu pilnveidojams pēc diviem pamatkritērijiem: kvalitāte un skolas tuvums sākumskolas bērnu dzīvesvietai. Vienlaikus puses atzina, ka, ņemot vērā straujo skolēnu skaita kritumu īpaši lauku apvidos,
pašvaldības nereti nonāk izvēles priekšā: skola par katru cenu vai izglītības kvalitāte.
Valsts prezidents uzsvēra, ka valstij savlaicīgi jāizvērtē iespējas atbalstīt tos pedagogus, kas bērnu skaita sarukuma dēļ darbu savā profesijā zaudēs. Ministre piekrita šādam redzējumam, vienlaikus piebilstot, ka diskusijās par skolu tīkla nākotnes modeli nedrīkst aizmirst bērnus, primāri domājot par skolu ēkām un pedagogiem.
Pārrunājot profesionālās izglītības attīstības perspektīvas un mērķus, ministre informēja, ka, paaugstinot šo skolu materiāli tehnisko bāzi un investējot finanšu līdzekļus to modernizācijā, līdz 2020.gadam būtu jāpanāk proporcija, ka puse no pamatskolas beidzējiem dodas mācīties uz profesionāli tehniskajām skolām un puse uz vidusskolām.
Kopumā novērtējot Latvijas izglītības sistēmas kvalitāti, abas amatpersonas pauda vienotu viedokli par to, ka Latvijas izglītības sistēma Eiropas mērogā ir atzīstama par labu esam, taču vienlaikus šāds novērtējums nav pietiekams, jo pēc izcilības un inovāciju kritērijiem mūsu valsts izglītības līmenis Eiropas valstu vidū ir viens no zemākajiem.
