Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirmdien paziņoja, ka Ukrainai pēc pieciem gadiem ir jāizpilda nosacījumi, lai varētu iesniegt pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (ES). Viņš norādīja, ka Ukrainas dalība ES ir galvenais mērķis. "
Porošenko: pēc pieciem gadiem Ukrainai jāspēj izpildīt prasības pieteikumam dalībai ES
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs esam ambiciozi savos plānos un ticībā, un tieši tādēļ pasludinām, ka pēc pieciem gadiem mums ir jānodrošina efektīva asociācijas līguma [ar ES] izpilde un jāizpilda nosacījumi, kas nepieciešami, lai iesniegtu pieteikumu dalībai ES,» Porošenko pirmdien sacīja Ukrainas un ES samitā Kijevā.
Mūsu centienu veikt reformas stratēģisks orientieris ir perspektīva par dalību Eiropas Savienībā. Tas ir galvenais mērķis, kura vārdā notiek reformas, tas ir galvenais mērķis mūsu programmā "Stratēģija 2020", un pārliecinošu pilsoņu atbalstu šim kursam pastāvīgi apstiprina sabiedriskās domas aptaujas," klāstīja Porošenko.
Ukrainas prezidents atgādināja, ka asociācijas līgums starp Ukrainu un ES ir reformu programmas daļa, «kad tika veidota Ukrainas valdība, tas bija koalīcijas līguma pamatā».
Ukrainā, kur pērn februārī no amata tika gāzts prokrieviskais prezidents Viktors Janukovičs, lēnām norit reformas, lai korupcijas novārdzinātā valsts atbilstu ES standartiem.
Samitā piedalās vairākas augsta ranga ES amatpersonas, tostarp Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers un EK prezidents Donalds Tusks.
Polija un Vācija neatbalsta sankciju mīkstināšanu pret Krieviju
Berlīne un Varšava ieņem kopīgu nostāju pret Ukrainā notiekošo karadarbību un atzīst, ka konflikts risināms diplomātiskā ceļā, bet pret Krieviju noteiktās sankcijas pagaidām nav mīkstināmas, pirmdien paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele un Polijas premjerministre Eva Kopača.
Kā ziņots, Merkele kopā ar vairākiem sava kabineta locekļiem pirmdien ieradusies Varšavā, lai piedalītos abu valstu valdību divpusējās konsultācijās.
Kā norādīja Kopača, Polija atzinīgi vērtē Vācijas un Francijas centienus panākt konflikta miermīlīgu risinājumu, vēsta Polijas Radio. Premjera uzsvēra, ka Ukrainai šobrīd pievērsta arī pastiprināta Eiropas Savienības (ES) uzmanība.
Viņa piebilda, ka Kijevai nepieciešama ne vien humānā palīdzība, bet arī atbalsts reformu īstenošanā.
Kopača arī paziņoja, ka maija vidū uz Ukrainu tiks nosūtīta poļu un vāciešu kopīga humānās palīdzības autokolonna.
Pirms sarunu uzsākšanas Kopača un Merkele kopīgi parakstījās līdzjūtību grāmatā, pieminot piektdien mūžībā aizgājušo Vldislavu Bortoševski, kuram bijusi ievērojama loma Polijas un Vācijas izlīgumā pēc Otrā pasaules kara.
Abas politiķes atzina, ka gadījumā, ja Bortoševska nebūtu, abu valstu attiecības šobrīd nebūtu tik ciešas.
Bortoševskis savulaik bija Aušvicas koncentrācijas nometnes ieslodzītais, viņš piedalījies poļu pretošanās kustībā gan pret nacistisko, gan pret komunistisko režīmu, vēlāk kļuvis par pazīstamu publicistu un vēsturnieku, bet pēc komunistiskā režīma likvidācijas 1989.gadā Bortoševskis divkārt ieņēmis ārlietu ministra amatu.