Valsts pašlaik nevar atļauties nodrošināt sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, savukārt iespēja daļu valsts sabiedriskā pasūtījuma nodot privātajiem medijiem liekoties ļoti interesanta, žurnālistiem pēc Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdes sacīja ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Premjerministrs arī uzsvēra, ka valdības vairākuma noskaņojums pašlaik ir līdzīgs -
ja sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus jāpiešķir samērā liels finansējums no valsts budžeta, tad atbilde būs «nē»,
un šādā situācijā viņš vēlētos vēl diskutēt par to, vai tas vispār nepieciešams. Kučinskis arī sacīja, ka
viņam ļoti interesants liekoties piedāvājums daļu sabiedriskā pasūtījuma nodot privātajiem medijiem,
taču tas nedrīkstot notikt uz sabiedrisko mediju rēķina.
Valdības vadītājs norādīja, ka diskusijas vēl norisināsies, taču uzsvēra, ka mediju politikas pamatnostādņu izveidē ieguldīts liels darbs un ka tās nepieciešams pieņemt, lai visiem būtu skaidra valsts politika mediju jautājumos.
Komiteja pirmdien nepieņēma lēmumus saistībā ar Kultūras ministrijas (KM) izstrādātajām «Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020.gadam», kas cita starpā paredz pakāpenisku sabiedrisko mediju iziešanu no komerciālās reklāmas tirgus ar 2017.gadu, kompensējot sabiedrisko mediju neiegūtos tiešos un netiešos reklāmas ieņēmumus.
Kompensācijas apjoms katru gadu mērāms astoņu miljonu eiro apmērā
un veido lielāko daļu no pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam kopā prasītajiem papildu 58 miljoniem eiro.
Jau pašā komitejas sēdes sākumā Kučinskis pauda, ka viņš vēl nav gatavs pieņemt lēmumus īpaši tāpēc, ka komitejā bija maza ministru pārstāvniecība. Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) ministrus aicināja organizēt atsevišķu semināru ministriem, kur iepazīties ar pamatnostādnēm, uzsverot, ka lielākās diskusijas ir par mediju pārvaldības modeli un mediju ilgtspēju un pašvaldību informēšanas veidiem. Sēdes beigās Melbārde izteica aicinājumu uzklausīt arī sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, taču
Kučinskis norādīja, ka «galvenais jautājums jau ir par naudu» un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem nav jālemj par valsts budžetu.
Viņš situāciju salīdzināja ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārveidi, kad bijušas ilgas diskusijas, bet labuma nekāda.
KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis aicināja MKK pieņemt konceptuālus lēmumus finansējuma jautājumā un norādīja uz to, ka
nekavējoties jāpieņem lēmums par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, padarot sabiedriskos medijus neatkarīgus.
«Ilglaicīga darbība reklāmas tirgū rada pretrunas un konfliktus nozarē, kas liedz tai attīstības iespējas,» sacīja Putnis, norādot, ka eksperti ir vienisprātis -
mūsu ceturtā vara esošajos ekonomiskajos apstākļos nespēj nodrošināt savu demokrātiskās valsts iekārtas sarga funkciju.
«Tāpat sarūk tik nozīmīgā ziņu aģentūru redakcionālā dažādība [norādot uz to, ka ziņu aģentūrām BNS un LETA ir viens īpašnieks]. Papildus tam esam zaudējuši vietējas izcelsmes televīzijas kanālu ar auditorijas daļu vidēji virs 4%. Valsts kapitālsabiedrību, kādas ir mūsu sabiedriskās raidorganizācijas, ilglaicīga darbība reklāmas tirgū rada pretrunas un konfliktus nozarē, kas liedz tai attīstības iespējas,» sacīja Putnis. Viņš arī pieminēja mediju tirgus ietekmi no ārvalstīm.
«Krievijas mediju patēriņš pieaug, un Krievija arī to apzinās. Krievija nesen pieņēmusi lēmumus, kas pastiprina Krievijas pierobežu medijus,»
norādīja Putnis.
KM pārstāvis arī sacīja, ka norisinās cita veida procesi, kas aizpludina naudu no Latvijas mediju tirgus - piemēram, «Facebook ziņas, kuras lasa arvien vairāk cilvēki».
Mediju politikas pamatnostādnēs pausts, ka to mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus mediju vides attīstībai, nodrošinot mediju daudzveidību, pilnveidojot mediju nozares profesionāļu izglītību, paaugstinot mediju vides kvalitāti un atbildīgumu, sekmējot mediju pratības attīstību un veicinot indivīdam un sabiedrībai drošu mediju vidi.
Politikas ieviešanas plāns paredz nodalītus atbalsta veidus sabiedrisko mediju darbībai un sabiedriski nozīmīga satura radīšanai privātajos medijos, veicināt skaidrāku elektronisko plašsaziņas līdzekļu reklāmas tirgus funkcionēšanu, kas attiecas uz jautājumu par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus.
