«Nepadošos un domāšu, kā panākt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu,» šādu apņēmību šodien paudusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Reizniece-Ozola: Nepadošos un domāšu, kā panākt VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeima šodien pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus likumā par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas paredz VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu.
Finanšu ministre pauda izbrīnu, ka Saeimas deputāti mainījuši viedokli jautājumā, kuru atbalstīja Saeimas budžeta komisija. «Cerēju, ka Saeima būs konsekventa. Bet
šīs dienas lēmums liecina, ka tiem, kas nevēlas pārmaiņas VID, ir liela ietekme,»
piebilda Reizniece-Ozola.
Patlaban finanšu ministrei nav skaidrs, kā viņa rīkosies, ja Saeima priekšlikumu par VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu noraidīs arī galīgajā lasījumā, taču viņa ir apņēmusies nepadoties un izdomāt, kā panākt, lai abas VID institūcijas tomēr apvienotu.
«Visu noteiks politiskā griba,»
uzsvēra ministre.
Jau ziņots, ka grozījumus likumā par VID atbalstīja 40 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības, nacionālās apvienības un «No sirds Latvijai». Pret bija 22 parlamentārieši no «Vienotības» un Latvijas Reģionu apvienības, bet vēl 29 «Saskaņas» un «Vienotības» pārstāvji balsojumā atturējās.
Iepriekš VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā norādīja, ka VID jau ir paveikts liels darbs Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanas sagatavošanā, tāpēc Pelēkā pauda cerību, ka grozījumi likumā nekavēsies un jaunā struktūra varēs sākt strādāt no 2017.gada 1.janvāra. Vienlaikus Pelēkā informēja, ka, apvienojot abas struktūras, samazināsies vadītāju skaits, bet tiks palielināts izmeklētāju skaits.
Finanšu ministrija iepriekš skaidroja, ka šādas izmaiņas jāveic, lai veicinātu VID uzdevumu efektīvu izpildi, korupcijas risku samazināšanos, sabiedrības uzticību un optimizētu VID struktūrvienības.
Pašlaik VID ir divas izmeklēšanas iestādes - Finanšu policija, kā arī Muitas policija, kas veic operatīvo darbību un izmeklēšanu, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus muitas lietu jomā.
Kā ziņots, likumprojekti par reformām VID ir izraisījuši domstarpības valdošās koalīcijas partijās.
Pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes politiķi pauda, ka Saeima šonedēļ neskatīs Kriminālprocesa likuma grozījumus, kas neguva Juridiskās komisijas atbalstu, bet grozījumus likumā par VID parlamenta vairākums varētu atbalstīt. Tomēr, pretēji paustajam, Saeima šodien skatīja abus likumprojektus, un šis jautājums izraisījis domstarpības starp valdošās koalīcijas politiķiem.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) trešdien Latvijas Televīzijai sacīja, ka valdības piedāvātās izmaiņas «iestrēgušas» Saeimā un to «iebremzējuši» koalīcijas partneri no «Vienotības».
Savukārt «Vienotība» paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauda, ka Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi Kriminālprocesa likumā un likumā par VID ir juridiski nepieņemami.