«Tā vietā izskanēja ļoti daudzas un dažādas idejas, kā būtu pareizāk veikt augstākās izglītības sistēmas reformu. Skaidrs, ka RPIVA gadījumā akadēmijas likvidācija nav īstais līdzeklis, kā risināt problēmas augstākajā pedagoģiskajā izglītībā,» uzsvēra J. Vētra.
LZA Senāta Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja, ekonomikas doktore Raita Karnīte atzina, ka augstskolu mehāniska apvienošana ir pārāk rupjš mehānisms augstākās izglītības kvalitātes celšanai. Tā vietā būtu jāsāk ar stingrāku augstākās izglītības kvalitātes prasību ieviešanu, atsijājot nekvalitatīvās studiju programmas. Augstskolām arī nebūtu jāmēģina veidot studiju programmas, kuras dublē citās augstskolās īstenotās programmas, atšķiroties, piemēram, vien ar kādu piesaistīto mācībspēku.
LZA izglītības ekspertu konsilijs šodien sanāca, lai analizētu ieguvumus un zaudējumus no pēdējos gados veiktajām un tuvākajos gados iecerētajām augstākās izglītības un zinātnes administratīvajām reformām, apvienojot organizācijas, kā arī informētu sabiedrību par neatkarīgu ekspertu viedokli šajā jautājumā. Paredzēts, ka konsilija rezultāti tiks apkopoti kopējā atzinumā un nodoti atbildīgajām valsts institūcijām, ekspertiem, plašsaziņas līdzekļiem un publicēti «Zinātnes Vēstnesī».
