Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas nodošana Latvijas Zinātņu akadēmijas paspārnē varētu veicināt tās darbību un «atsaldēt attiecības» starp zinātniekiem, aģentūrai LETA pauda LZA prezidents Ojārs Spāritis.
Spārītis: Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas nodošana LZA varētu «atsaldēt attiecības» starp zinātniekiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
LZA prezidents pauda, ka, tiekoties ar Krievijas puses zinātniekiem, esot gūta atziņa, ka komisijas zinātniskā un pētnieciskā darbība būtu pēc iespējas jānodala no politikas.
Valsts prezidenta kancelejā aģentūrai LETA norādīja, ka darbs pie komisijas nodošanas LZA paspārnē joprojām turpinās, savukārt Ārlietu ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka komisijas nodošana LZA ir loģiska un ministrijā pauda atbalstu šādas komisijas pastāvēšanai un darbībai, neskatoties uz to, ka Latvijas attiecības ar Krieviju šobrīd nav vienkāršas.
Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisiju izveidoja saskaņā ar vienošanos, kuru 2010.gada beigās Maskavā panāca toreizējais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un viņa Krievijas kolēģis Dmitrijs Medvedevs. Komisijas darbs apstājās 2014.gada vasarā Krievijas agresijas dēļ Ukrainā, turklāt vairākums tajā reiz strādājušo vēsturnieku pauzes laikā dažādu apsvērumu dēļ institūciju pameta.
Jau ziņots, ka ierosinājumu Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisiju no Valsts prezidenta kancelejas pārraudzības nodot akadēmijas paspārnē, sākotnēji izteikusi LZA, aģentūrai LETA norādīja Valsts prezidenta kancelejā.
Valsts prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis skaidroja, ka Valsts prezidenta kanceleja atbalsta ierosinājumu, lai veidotu paritāti ar Krievijas pusi, kuru pārstāv Krievijas Zinātņu akadēmija, kā arī nodrošinātu komisijas darba pilnīgu neatkarību.
Komisijas nodošana tikusi pārrunāta septembrī notikušajā komisijas Krievijas puses līdzpriekšsēdētāja Aleksandra Čubarjana neafišētā vizītē Rīgā, rakstīja «Latvijas Avīze».
«Es pārliecinājos, ka Latvijas puse ir gatava komisijas darba atjaunošanai. Tas arī ir galvenais rezultāts,» toreiz teica Čubarjans. Pēc viņa vārdiem, esot izdevies vienoties par agrāk ieplānoto kopējo dokumentu krājumu un 2018.gadā Krievijas vēsturnieki piedalīšoties Latvijas valstiskuma simtgadei veltītā konferencē.