Valsts iedzīvotāju skaits turpinās sarukt, kas kopā ar ekonomikas izaugsmes radīto pieprasījumu šogad turpinās «sildīt» darba tirgu, atzina AS «Swedbank» vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
Ekonomiste: Emigrācija un ekonomikas izaugsme turpinās «sildīt» darba tirgu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa norādīja, ka 2018.gads iesākās ar strauju ekonomikas izaugsmi, kas atspoguļojās arī darba tirgū. Šā gada pirmajā ceturksnī bija par 11 300 jeb 12,4% bezdarbnieku mazāk, nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī. Savukārt bezdarba līmenis no 9,4% pērnā gada sākumā saruka līdz 8,2% šī gada sākumā.
«Ja salīdzinām ar pērnā gada nogali, tad neliels kāpums ir ierasta lieta, kas skaidrojama ar sezonālu darbu samazināšanos gada aukstākajos mēnešos. Ja pagājušā gada pirmajā pusē bezdarba kritums bija lielākoties iedzīvotāju sarukuma nopelns, tad šī gada sākumā bezdarba samazināšanos ir veicinājis nodarbinātības kāpums. Nodarbināto skaits palielinājās par 15 500 cilvēku jeb 1,8%, salīdzinot ar pērnā gada sākumu,» skaidroja ekonomiste.
Lielāko pieauguma daļu veidoja strādājošie 55-64 gadu vecumā, kas saistīts gan ar pensijas vecuma pakāpenisku paaugstināšanu, gan sabiedrības novecošanos, bet šī ir vienīgā grupa, kur auga iedzīvotāju skaits. Tomēr nodarbināto skaita pieaugums bija vērojams arī citās vecuma grupās, izņemot jauniešus. Turklāt iedzīvotāju skaitā vislielākais kritums bijis tieši jauniešu grupā.
Buceniece stāstīja, ka iedzīvotāju skaits 15-74 gadu vecumā turpināja sarukt - par aptuveni 18 000 gada laikā, bet krituma temps kļuva lēnāks. «Iespējams, ekonomikas izaugsme un vidējās algas kāpums palīdz mazināt vēlmi aizbraukt un attiecīgi arī aizbraucēju skaitu. Tomēr kopumā iedzīvotāju skaits turpinās sarukt, kas kopā ar ekonomikas izaugsmes radīto pieprasījumu šogad turpinās sildīt darba tirgu,» pauda «Swedbank» ekonomiste.
Viņa prognozēja, ka šā gada laikā darba devēju skaits, kas norāda uz darbaspēka trūkumu kā biznesu ierobežojošu faktoru, turpinās pieaugt un būs arvien grūtāk aizpildīt vakances. Savukārt darbaspēka rezerves - bezdarbnieki un ekonomiski neaktīvā sabiedrības daļa - turpinās izsīkt.
«Lai atrastu vai noturētu darbiniekus, darba devējiem būs jāmaksā vairāk. Augot darba meklētāju iespējām atrast darbu un strādājošo ienākumiem, uzlabosies iedzīvotāju finansiālā situācija,» piebilda Buceniece.
Jau ziņots, ka Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija 80 000 bezdarbnieku, kas ir 8,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Salīdzinājumā ar 2017.gada pirmo ceturksni Latvijā bezdarba līmenis ir samazinājies par 1,2 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu.
Vienlaikus bezdarbnieku skaits 2018.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 11,3 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaudzis par 0,3 tūkstošiem.