Francija piešķirs patvērumu 80 migrantiem no kuģa «Aquarius» (1)

Francijas nevalstiskās organizācijas kuģis «Aquarius» 9.jūnijā pie Lībijas krastiem uzņēma 630 migrantus, kuru vidū bija daudz bērnu un pusaudžu.

Gan Itālija, gan Malta atteicās pieņemt šo kuģi savās ostās, apsūdzot viena otru starptautisko saistību pārkāpšanā, līdz beidzot Spānija piedāvāja to uzņemt Valensijas ostā.

Francijas amatpersonas Spānijā intervēja 135 no migrantiem, kas atradās uz šī kuģa, un tika nolemts, ka aptuveni 80 tiks piešķirta aizsardzība Francijā, paziņoja Francijas bēgļu aizsardzības birojs «Ofpra».

Biroja vadītājs sacīja, ka daži no intervētajiem cilvēkiem nolēmuši palikt Spānijā.

Uz Spāniju devušās arī amatpersonas no Beļģijas, Īrijas, Nīderlandes un Portugāles, lai izvērtētu migrantu lūgumus pēc patvēruma.

Francija arī piešķirs patvērumu 52 migrantiem no Vācijas nevalstiskās organizācijas «Mission Lifeline» kuģa «Lifeline».

«Lifeline» ar vairāk nekā 230 imigrantiem, kas tika izglābti Lībijas piekrastes tuvumā, vairākas dienas gaidīja Vidusjūrā, līdz to uzņēma Malta, bet ar nosacījumu, ka tā viena pati neuzņems visus kuģī esošos cilvēkus.

Strīds par «Aquarius» uzņemšanu atspoguļoja dziļās domstarpības Eiropas valstu starpā par to, kam jāuzņemas atbildība par migrantiem, kas ieradušies Eiropā kopš 2015.gada.

Francijas prezidents Emanuels Makrons sadusmoja Itālijas valdību, paziņojot, ka Romas atteikšanās uzņemt migrantu kuģi bijusi ciniska un bezatbildīga. Uz Itālijas Ārlietu ministriju tika izsaukts Francijas vēstnieks, kā arī Itālija atcēla abu valstu ekonomikas ministru tikšanos.

Eiropas Savienības (ES) samitā Briselē pagājušajā piektdienā tika panākta vienošanās migrācijas jautājumā, kas paredz, ka ES valstis pēc brīvprātības principa izveidos par bloka līdzekļiem finansētus «kontrolētos centrus», kuros tiks izskatīti Vidusjūrā izglābto migrantu patvēruma pieprasījumi. Tie migranti, kuri atbildīs patvēruma piešķiršanas kritērijiem, tiks nosūtīti uz ES dalībvalstīm, kas būs gatavas viņus brīvprātīgi uzņemt.

Vēl ES līderi vienojās, ka tiks pētītas iespējas «reģionālajās izkāpšanas platformās» izskatīt migrantu patvēruma pieprasījumus, vēl pirms viņi ir sasnieguši ES. Paredzams, ka šādas «platformas» atrastos Ziemeļāfrikas valstīs. Maroka gan paziņojusi, ka nepiekritīs šādas «platformas» izveidošanai savā teritorijā. Vairākās ES valstīs ir paustas šaubas par šādas idejas atbilstību starptautiskajām tiesību normām.