/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/07/04/7948677t1h8389.jpg)
Polijas parlaments, kurā dominē valdošā konservatīvā partija «Likums un taisnīgums» (PiS), ceturtdien pieņēma grozījumus tiesu sistēmas reformās, kuras bija pamudinājušas Eiropas Savienību (ES) sākt bezprecedenta juridisku darbību pret Varšavu.
Polijas parlaments pieņem grozījumus strīdīgajās tiesu reformās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eiropas Komisija (EK) 20.decembrī iedarbināja ES līguma septīto pantu, reaģējot uz Polijas realizētajām tiesu sistēmas reformām, kuras, kā apgalvo Brisele un Polijas opozīcija, grauj tiesu varas neatkarību un varas nošķiršanas principus. ES līguma septītais pants nekad iepriekš nav izmantots un var novest pie valsts balsstiesību apturēšanas ES ministru padomē.
EK decembrī deva Polijai trīs mēnešus laika, lai paskaidrotu, kā tā gatavojas izlabot situāciju. Varšava iesniedza atbildi Briselei 20.martā, un EK pašreiz to analizē.
Grozījumi attiecas uz likumiem, kuri skar Nacionālo tiesnešu padomi (KRS), Augstāko tiesu un parastās tiesas. KRS ir struktūra, kas paredzēta tiesu varas neatkarības garantēšanai un ieceļ tiesnešus.
PiS ir paziņojusi, ka šie grozījumi ir atbilde uz ES bažām, tomēr opozīcija un Augstākā tiesa apgalvo, ka šīs izmaiņas ir tikai kosmētiskas.
Viens grozījums paredz ierobežot tieslietu ministra varu atlaist tiesas priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku. Šādai atlaišanai būs vajadzīga šīs tiesas vadības un KRS piekrišana.
Opozīcija uzskata šo grozījumu par kosmētisku, jo pašreizējā KRS sastāvā visi tiesneši ir tuvi tieslietu ministram.
Cits grozījums maina tiesnešu jauno pensionēšanās vecumu, kas bija samazināts no 70 gadiem uz 65 gadiem vīriešiem un 60 gadiem sievietēm. Tagad jaunais pensionēšanās vecums būs 65 gadi abiem dzimumiem.
Augstākā tiesa bija kritizējusi šos grozījumus pirms parlamenta balsošanas par tiem.
«Diemžēl mums ir jāpaziņo, ka ierosinātās izmaiņas ir ar fiktīvu, kosmētisku raksturu,» teikts Augstākās tiesas paziņojumā.
«Tāpēc, ka tās patiesībā nekalpo konflikta par likuma varu atrisināšanai, bet tām ir mērķis radīt ilūziju, ka pastāv griba izbeigt krīzi.»
Jau ziņots, ka EK viceprezidents Franss Timmermans pirmdien tikās ar Polijas valdības pārstāvjiem Varšavā un trešdien paziņoja, ka Polija un ES ir sākušas «patiesu dialogu», kura mērķis ir atrisināt domstarpības par Polijas īstenotajām tiesu sistēmas reformām.
Timmermans sacīja, ka viņu iedrošinājušas Polijas parlamentā apspriestās izmaiņas, kas varētu tik izdarītas reformās.