ASV 8. maija lēmums par izstāšanos no Irānas kodolvienošanās ir izraisījis plašu sašutuma vilni pasaulē. Trampa lēmumu nokritizējuši gan atsevišķu pasaules valstu līderi, gan ārpolitikas komentētāji un bijušais ASV prezidents Baraks Obama. Tomēr, ņemot vērā pašreizējās sarunas par samitu starp ASV un Ziemeļkoreju, Trampa gājiens var sniegt ASV vairākus stratēģiskus ieguvumus, lai panāktu labvēlīgāku sarunu iznākumu.
Kā ASV izstāšanās no Irānas kodolvienošanās palīdzēs sarunās ar Ziemeļkoreju?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šā gada 8. maijā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par izstāšanos no Kopējā Visaptverošā rīcības plāna (JCPOA), kuru dēvē arī par Irānas kodolvienošanos. Trampa lēmums nevar tikt uzskatīts par negaidītu, jo prezidents jau ilgstoši ir uzsvēris šīs vienošanās trūkumus – pirmkārt, Irānai nav noteikta nepieciešamība sniegt piekļuvi visām vietām, kuras var potenciāli tikt izmantotas kodolieroču ražošanai; otrkārt, atsevišķi tajā iekļautie ierobežojumi beidzas laika posmā no 2026. līdz 2031. gadam; treškārt, kodolvienošanās neatrunā jautājumus par Irānas ballistisko raķešu programmu un tās lomu Tuvo Austrumu reģionā.
Kritiku par Trampa lēmumu jau ir izteikuši gan pārējie spēlētāji, kuri ir iesaistīti noslēgtajā darījumā (Irāna, ES, Krievija, Ķīna), gan arī atsevišķi ārpolitikas analītiķi un bijušās ASV administrācijas pārstāvji. Piemēram,
Baraks Obama jau ir nosaucis Trampa gājienu par nopietnu kļūdu. Bijušais ASV prezidents uzsver, ka tā ietvaros tiek nodots ASV tuvākais sabiedrotais – Eiropas Savienība, kurai Irānā ir nopietnas ekonomiskas intereses.
Tomēr, neskatoties uz pausto kritiku, Trampa pieņemtajam lēmumam arī ir vairākas pozitīvas sekas, kuras sasaucas ar vienu no ASV ārpolitikas mērķiem – novērst kodolieroču izplatīšanu ne tikai Tuvajos Austrumos, bet arī visā pasaulē. Šajā sakarā ir jāņem vērā Ziemeļkorejas jautājuma aktualitāte, kā arī Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna centieni noslēgt vienošanos par Korejas pussalas atbrīvošanu no minētajiem ieročiem. Neskatoties uz 24. maijā pieņemto lēmumu par Ziemeļkorejas un ASV samita Singapūrā atcelšanu, Tramps vēl arvien ir ieinteresēts tikties ar Čenunu. Minētās situācijas ietvaros lēmums par aiziešanu no Irānas kodolvienošanās sniedz ASV zināmas stratēģiskas priekšrocības, kuras varētu izmantot, lai panāktu labvēlīgāku sarunu iznākumu.
Pirmkārt, šis lēmums signalizē starptautiskajai sabiedrībai, ka Tramps - atšķirībā no Obamas - ir daudz nepiekāpīgāks. ASV viņa vadībā nav gatava pieņemt mazāko ļaunumu un piekāpties Vašingtonai stratēģiski svarīgos jautājumos, lai panāktu lielākā ļaunuma novēršanu – valsts kodolbruņošanos. Pamatojoties uz šo signālu, tiek izdarīts lielāks spiediens uz Kimu Čenunu, jo viņam ir jārēķinās ar nepieciešamību sniegt Trampam lielāku piedāvājumu, lai panāktu ASV piemēroto sankciju Ziemeļkorejai atcelšanu un novērstu iespējamu militāru iebrukumu viņa valstī. Šim piedāvājumam nenoliedzami ir jāparedz ne tikai pilnīga atteikšanās no Ziemeļkorejas spējām izmantot savu kodolprogrammu militāriem nolūkiem, bet arī ārpolitiskās stratēģijas mainīšana - ASV drošības garantiju Dienvidkorejā un Japānā atzīšanu.
Trampa 24. maija lēmums par samita ar Kimu Čenunu atcelšanu ir turpinājums šai nepiekāpības stratēģijai un sūta ziņojumu, ka Ziemeļkorejai ir jāsamierinās ar ASV ietekmi tās kaimiņos, jāpiekrīt visa kodolarsenāla atdošanai uz nenoteiktu laiku un jāpiekrīt inspekcijām visām vietām, kurās ir iespējama šo ieroču ražošana. Pretējā gadījumā dialogs starp abām valstīm nenotiks.
Otrkārt, minētais lēmums arī sūta signālu ASV partnerim – Eiropas Savienībai (ES) par nepieciešamību būt uzmanīgākai, veidojot ekonomiskās attiecības ar valstīm, ar kurām ASV slēdz vienošanos kodolieroču jautājumā.
Apzinoties Trampa gatavību spert radikālus soļus un ASV ekonomikas neaizstājamību šādu vienošanos pastāvēšanai, ES valstu uzņēmēji būs vēl mazāk ieinteresēti riskēt un censties pārvarēt augstās investīciju barjeras, lai ienāktu Ziemeļkorejas tirgū sankciju atcelšanas gadījumā.
Šāda situācija atstāj Ziemeļkoreju arī bez potenciāla sabiedrotā ES veidolā, kuru varētu izmantot, lai pretotos ASV diktātam (stratēģija, ko pagaidām izmanto Irāna).
Treškārt, Trampam tiek sniegti arī iekšpolitiski ieguvumi. Ir jāatceras, ka
izstāšanās no «sliktākā darījuma cilvēces vēsturē» bija viens no Trampa priekšvēlēšanu kampaņas solījumiem.
Tā izpildi gaidīja daudzi viņa atbalstītāji, kuri lūkojās uz prezidenta darbībām globālās kodolatbruņošanās novēršanā. Minētais lēmums nodrošina Trampa atbalstītāju uzticību un novērš lieka iekšēja spiediena izdarīšanu uz politiķi laikā, kad notiek centieni piespiest Ziemeļkoreju atteikties no saviem kodolieročiem.
Neskatoties uz minētajiem argumentiem, Trampa lēmums nenoliedzami arī daudzos negatīvos veidos ietekmē Ziemeļkorejas jautājuma risināšanu. No tiem par galveno var uzskatīt ASV diplomātiskās reputācijas un noteiktības tēla sagraušanu. Esošās situācijas ietvaros Kimam Čenunam ir iespējas pamatot nevēlēšanos slēgt kodolvienošanos ar garantiju trūkumu saistībā ar ASV valsts institūciju nespēju iegrožot iepriekšējā prezidenta mantojuma likvidāciju pēc jaunām vēlēšanām. Tomēr Trampa līdzšinējā, uz neparedzamību un agresīvu diplomātiju balstītā ārpolitika ir spējusi iekustināt Obamas laikā iestrēgušās sarunas par Korejas kodolatbruņošanu un spējusi izraisīt Kima režīma interesi sēsties pie sarunu galda. Aiziešana no Irānas kodolvienošanās var izrādīties svarīgs pagrieziena punkts Trampa kopējā stratēģiskajā plānā, lai iegrožotu kodolieroču izplatību pasaulē.