Rimšēvičs prasījis € 500 000; saņēmis € 250 000

FOTO: Mārtiņš Otto /TVNET

Viens no noziegumiem, kurus inkriminē bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, ir – apmaiņā pret braucienu uz Kamčatku sniegtas konsultācijas, kādas atbildes Trasta komercbankas akcionāram ir jāsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK). Tāpat Rimšēvičs apmaiņā pret 500 000 eiro lielu kukuli centies panākt, lai FKTK pieņem «pareizu» lēmumu.

Pievienota 12. - 16. rindkopa

Ceturtdien prokuratūra paziņoja, ka ir sākusi kriminālvajāšanu pret kukuļošanā apsūdzēto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

Prokurore Viorika Jirgena pastāstīja, ka, ņemot vērā, ka tā laika Latvijas Bankas prezidentam bija informācija par situāciju komercbankās, prezidents apmaiņā pret atpūtas braucienu uz Kamčatku palīdzējis Trasta komercbankas akcionāram gatavot atbildes FKTK.

Pateicoties Latvijas Bankas prezidenta padomiem, Trasta komercbanka varēja sniegt tādas atbildes, kas radīja labvēlīgu lēmumu pieņemšanas iespēju no FKTK puses.

Tāpat no Trasta komercbankas puses, piesaistot atbalstītāju (Māris Martinsons), Rimšēvičam tika piedāvāts 500 000 eiro liels kukulis. Atbalstītājs esot iesaistīts, lai tiktu panākts, ka kukulis tiks pieņemts un nodrošinātu to, ka tiks veiktas «pareizās» darbības.

Kukulis esot ticis pieņemts, un panākta vienošanās.

Noslēdzot vienošanos par kukuļa pieņemšanu, bija panākta vienošanās, ka puse kukuļa tiks nodota pirms lēmuma pieņemšanas, kas tajā laikā aktuāls bija Trasta komercbankai, otra puse – pēc tam.

Ņemot vērā, ka Rimšēvičam neesot sanācis panākt vēlamo rezultātu, viņam samaksāta tika puse - 250 000 eiro.

Atbalstītājam tika paredzēta daļa no kukuļa – 10%.

Prokure skaidroja, ka pēc tam, kad abi akcionāri vērsās KNAB, tika ierosināta lieta un operatīvo darbību rezultātā Rimšēvičs un Martinsons tika aizturēti, tādējādi veicot kratīšanas un citas operatīvās darbības.

Viņa norādīja, ka līdz brīdim, kad jūnija vidū lieta tika nodota prokuratūrai, viens no apsūdzētajiem bija izvēlējies nesniegt liecības, taču tagad ir iesniedzis dažādus ar lietu saistītus materiālus.

Jirgena gan pašlaik neprognozēja, kad lieta varētu tikt nosūtīta tiesai. Vienlaikus viņa skaidroja, ka nepieciešams izskatīt visus esošos pierādījumus. Tāpat viņa, atsaucoties uz likumā noteikto, norādīja, ka Trasta bankas akcionāri pie atbildības nav saukti, jo paši vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Tāpat prokurore neatklāja, kuri akcionāri ziņoja KNAB par šiem gadījumiem.

Rimšēvičs piektdien telekanālā LNT paziņoja, ka saista KNAB saņemtos iesniegumus ar viņa darbībām, kas veiktas, lai samazinātu nerezidentu noguldījumus Latvijā. Viņš apgalvoja, ka ar TKB saistīti cilvēki meklējuši kontaktus ar viņu un lūguši, lai viņš nepieļautu bankas slēgšanu pēc OECD ziņojuma saņemšanas. Rimšēvičs kā aizdomīgu izcēla faktu, ka TKB akcionāri sāka sniegt liecības divas dienas pēc tam, kad ASV Finanšu ministrija noteica sankcijas pret «ABLV Bank».

Savukārt Martinsona aizstāvis Didzis Vilemsons norādīja, ka Martinsons jau kopš izmeklēšanas sākuma ir sniedzis liecības par savu alibi. Viņš arī uzsvēra, ka Martinsons ir sniedzis visu nepieciešamo informāciju, lai sevi attaisnotu.

Rimšēvičam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļņemšanu. Arī Martinsonam inkriminēta Krimināllikuma 320.panta ceturtā daļa, taču viņš tiek apsūdzēts kukuļņemšanas atbalstīšanā. Par šo pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Tikmēr AS «Trasta komercbanka» (TKB) bijušais valdes priekšsēdētājs Gundars Grieze sarunā ar aģentūru LETA apgalvoja, ka nav informēts par prokuratūras aprakstītajiem notikumiem Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā.

Tāpat viņš norādīja, ka nav ticis aicināts uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), lai sniegtu liecības.

Grieze arī neesot pazīstams ar piebilda, ka nav pazīstams lietā iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu, bet ar Rimšēviču pēdējo reizi ticies 2008. vai 2009.gadā, kad notikusi kāda lietišķa tikšanās.

Jau vēstīts, ka KNAB 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

KNAB informēja, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret divām personām. KNAB atklāj vien to, ka lieta ir pret kādu Latvijas Bankas amatpersonu un kādu fizisku personu, bet šo personu vārdus KNAB neatklāj.

Latvijas Bankas amatpersonu jeb Rimšēviču lūgts apsūdzēt par kukuļņemšanu, bet fizisko personu jeb Martinsonu - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Jau ziņots, ka Rimšēvičs februārī tika atzīts par aizdomās turēto KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā esot vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots Martinsons. Uzņēmējam ir piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.

Rimšēvičs Eiropas Savienības tiesā prasa atzīt, ka viņam no KNAB lēmuma par drošības līdzekļu piemērošanu izrietošie ierobežojumi pildīt Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa funkcijas un tiesības ir piemēroti prettiesiski.

Uz augšu