/nginx/o/2018/07/04/7961733t1h2eac.jpg)
Hermans Egleskalns tikko kļuvis par Francijas čempionu volejbolā. Vēl tikai jāsalabo veselība, un viņš brauks mājās. Eiropas līgā gan, visticamāk, izlases pirmais numurs diagonālā uzbrucēja postenī šopavasar nespēlēs, vēsta Latvijas Volejbola federācija. Tāpat sportists pauž prieku, ka Latvijas izlasē pēc jaunā trenera pievienošanās notikušas pozitīvas pārmaiņas.
Pirmā sezona «Tours Volley-Ball» klubā Francijā Hermanam Egleskalnam beidzās ar uzvaru vienā no trim turnīriem, kuros komanda piedalījās. Sākums gan tik rožains Latvijas volejbolistam, kurš pirms tam spēlēja Nicas klubā, bet šosezon Francijā aizvadīja jau ceturto sezonu, neizskatījās.
«Sākumā nebija viegli, jo pirmajā sezonas daļā bija dažādas grūtības,» sazvanīts Francijā, saka Egleskalns.
«Viens no volejbolistiem (slovēnis Žiga Šterns) nebija motivēts spēlēt, un viņu atlaida. Vietā tika paņemts spēlētājs ar raksturu, kurš komandā jau bija spēlējis 2015./2016. gada sezonā, serbs Konstantīns Čupkovičs. Un viņš palīdzēja, lielā mērā – tieši emocionāli. Vienubrīd bijām, ja nemaldos, 11 punktus aiz līdera un kādā 6. vai 7. vietā Francijas čempionātā. Tobrīd bija daudz spēļu, jo startējām trijos turnīros – Eiropas kausos (Izaicinājuma kausā), Francijas kausa izcīņā un Francijas meistarsacīkstēs – un nevarējām fokusēties kaut kam vienam,» pastāstīja Latvijas volejbolists.
«Izstājāmies no Eiropas kausiem un Francijas kausa un varējām pievērsties tikai Francijas čempionātam. Tobrīd maz bija tādu, kas cerēja, ka Francijā vinnēsim. Beigās uzvarējām, un visi bija laimīgi. Visi spēlētāji to gribēja, un viņi šeit nebija naudas pēc, jo šis klubs vāc spēlētājus, lai komanda būtu labākā. Tagad pienācis laiks atpūsties,» atzina Egleskalns.
Arī individuāli Hermanam grēks sūdzēties par sezonu, kurā viņš pavisam nedaudz (12 punktus) atpalika no līgas rezultatīvākā spēlētāja marokāņa Mohameda al Akdadi, šajā rādītājā ierindojoties trešajā vietā.
«Kopumā sanāca laba sezona. Kad spēlē mazākā komandā, spēlētāja loma ir lielāka – var salasīt vairāk punktu. Lielākā klubā ir lielāka atbildība. Jābūt efektīvam, ne tikai jākrāj punkti. Tas ir labi, ka esmu viens no rezultatīvākajiem, bet svarīgākais ir efektivitāte. To klubs ciena. Tāpēc arī paliku šajā pašā klubā,» ar individuālajiem tituliem Egleskalns neaizraujas, jau sezonas laikā ar Tūras klubu vienojoties par turpmāko divu sezonu sadarbību.
«Pats gribēju palikt Francijā, un klubs izrādīja iniciatīvu jau decembra vidū. Abas puses bijām ieinteresētas, un pārrunās ar finansiālajām niansēm tikām galā februārī. Man patīk Francija un tajā spēlētais volejbols. Turklāt patīk kluba attieksme.»
Klubs nāk pretī arī spēlētāja veselības stiprināšanā. «Jau trīs četrus mēnešus mokos ar muguras sāpēm. Slodze kā diagonālajam uzbrucējam ir liela, un tā savelkas muguras muskuļi, ka sāpes pāriet arī uz kāju,» par šā brīža izaicinājumiem bilst Hermans.
«Tagad domāju pilnībā izārstēties. Tāpēc pagaidām neesmu Latvijas izlases rīcībā. Ar Avo (Kēlu) runājām, vai es varētu palīdzēt izlasei Eiropas līgas sacensībās. Šobrīd svarīgākais ir izārstēties, lai varētu izlasei palīdzēt Eiropas čempionāta kvalifikācijas sacensībās vasarā. Eiropas līgas spēles dod pieredzi, kas jaunajiem spēlētājiem, kuru izlasē nav mazums, ir daudz vērtīgāk. Latvijā plānoju atgriezties maija vidū, kādā 19.-20. maijā. Tad arī ar treneri runāsim, vai varēšu palīdzēt izlasei, ja tā iekļūs Eiropas līgas finālčetriniekā.»
Egleskalns domā, ka «pārmaiņām izlasē vajadzēja būt jau agrāk. Redzēju video dažus izlases treniņus. Prieks, ka arī Latvijā tagad sāk izmantot zināšanas, kā trenējas ārvalstīs. Tas dos iespēju jaunajiem spēlētājiem progresēt straujāk. Pozitīvi ir arī tas, ka šo jauno ir daudz.»
Zināms, ka volejbolists nereti vasarā redzēts arī pludmales smiltīs. «Šovasar gan ne. Fokusējos tikai zāles volejbolam,» plāns un mērķi vasarai Hermanam jau ir.
Latvijas izlasei pirmā spēle Eiropas Sudraba līgā notiks jau 19.maijā Klāgenfurtē ar Austriju, bet pēc tam sekos cīņas ar Maķedoniju un Kosovu savā laukumā.
Cenšoties popularizēt volejbolu Latvijas reģionos, Eiropas līgas spēles tiks aizvadītas Daugavpilī un Jelgavā, 23. un 26. maijā attiecīgi Maķedonijai un Kosovai viesojoties Daugavpilī, bet pēc tam Austrijas izlase 6.jūnijā tiks uzņemta Jelgavā. Pa vidu notiks atbildes mači Maķedonijā un Kosovā.
Eiropas līgas turnīram šajā sezonā būs jauns formāts, jo tas tiks iedalīts Zelta un Sudraba līgās. Spēcīgākajā - zelta - līgā vadošās 12 izlases būs sadalītas trīs apakšgrupās, kamēr Sudraba līgā būs astoņas valstsvienības divās grupās. Pašas spēcīgākās izlases sacenšas Pasaules līgā.
Savukārt 2019.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā Latvija spēlēs vienā apakšgrupā ar Izraēlu, kā arī Kēla dzimteni Igauniju. Kvalifikācijā izlases tika sadalītas septiņās apakšgrupās, piecās esot pa četrām, bet divās - pa trim izlasēm. Atlase sāksies šā gada augustā, pēc divu apļu turnīra finālturnīram kvalificējoties visu grupu uzvarētājām, kā arī piecām labākajām otro vietu ieguvējām. Lai noteiktu otrās labākās izlases, «lielajās grupās» netiks ņemtas vērā spēles ar ceturtajā vietā palikušajām komandām.
Latvijas izlases kandidāti Eiropas līgas spēlēm: Deniss Petrovs (Ļeņingradas apgabala «Dinamo», Krievija), Edvīns Skrūders, Armands Āboliņš (abi - Jēkabpils «Lūši»), Ruslans Sorokons («Altay», Kazahstāna), Romāns Saušs, Edvarts Buivids (abi - Dīrenas «Powervolleys», Vācija), Toms Vanags («Usti nad Labem», Čehija), Aleksandrs Kudrjašovs («Jovens Fonte Bastardo», Portugāle), Atvars Ozoliņš, Kristaps Platačs (abi - «Limbaži»/MSĢ), Reinis Pekmanis («Martigues», Francija), Toms Švans («Parnu», Igaunija), Andrejs Zavorotnijs, Andis Cimoška (abi - RTU/«Robežsardze»), Edgars Ivanovs (Karēlijas «Hurmos», Somija).
