Pieci mazāk zināmi fakti par Josifu Staļinu

Dalīties draugiem E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Wikimedia Commons

Josifs Staļins (1878-1953) valdīja pār Padomju Savienību teju 30 gadus, kuru laikā pārvērta iepriekš lielākoties uz agrikulturālas ekonomikas balstīto sabiedrību par industriālu sabiedrību un vadīja valsti Otrā pasaules kara laikā. Padomju Savienības līdera vadībā norisinājās arī neskaitāmi aresti, nāves spriedumi, deportācijas un cilvēku masveida iznīcināšana. Šajā faktu sarakstā izdevums «History Lists» apkopojis piecus mazāk zināmus faktus par Staļinu.

 

Staļins 1894. gadā.

FOTO: Wikimedia Commons

Bērnībā Staļinu saukāja par bakurētaini

Bērnībā nākotnes Padomju Savienības līderis izslimoja bakas, tomēr slimība viņa sejā atstāja pamatīgas rētas. Tieši tāpēc apkārtējie bērni viņu iesauca par bakurētaini (рябой). Šī iesauka pavadīja Staļinu visu viņa bērnību un, šķiet, atstāja paliekošu traumu, jo vēlāk viņš lika manipulēt ar visām viņa fotogrāfijām, lai rētas nebūtu redzamas.

 

FOTO: Wikimedia Commons

Staļins varēja kļūt par mācītāju

Lai arī Staļinu iedomāties par Dieva apustuli šodien ir visai pagrūti, tomēr sākumā viņa ceļš veda tieši šīs profesijas virzienā. Staļins bija ļoti attapīgs un gudrs students, tāpēc ieguva iespēju mācīties Tbilisi garīgajā seminārā. Tiesa, viņš semināru nekad nepabeidza, jo tika izslēgts par to, ka slepeni lasīja aizliegtās grāmatas. Kā vēlāk atzinis pats Staļins, izslēgšanas iemesls bija viņa centieni savus biedrus pievērst marksismam.

 

FOTO: Wikimedia Commons

Ļeņins gribēja, lai Staļins atstāj ģenerālsekretāra amatu

Tieši Ļeņins sākumā palīdzēja Staļinam kļūt par komunistu partijas ģenerālsekretāru 1922. gadā, tomēr īsi pēc tam Ļeņinu sāka uztraukt Staļina pieaugošā ietekme un vara. Tieši tāpēc Ļeņins savā testamentā ieteica Staļinu aizvākt no šī posteņa, vietā liekot kādu, kurš atšķiras no viņa, proti, tādu cilvēku, kas ir tolerantāks, lojālāks, pieklājīgāks un biedru vairāk cienīts. Tomēr, laikā, kad Ļeņina testaments nonāca partijas rokās, Staļins jau bija pārāk spēcīgs, lai testamentam būtu kāda ietekme.

 

Staļina dēls Jakovs.

FOTO: Wikimedia Commons

Staļins atteicās glābt savu dēlu Jakovu

1941. gadā netālu no Smoļenskas vācieši sagūstīja Staļina vecāko dēlu Jakovu. Viņš tika ieslodzīts koncentrācijas nometnē, tomēr vēlāk vācieši piedāvāja Staļinam iemainīt viņu pret krievu sagūstīto maršalu Frīdrihu Paulusu (Friedrich Paulus). Staļins esot atteicies no šā darījuma, paziņojot, ka viņi neiemainīs parastu kareivi pret maršalu. Grūti teikt, vai šis fakts ir patiess, tomēr ir zināms, ka 1943. gadā Jakovs koncentrācijas nometnē mira.

 

FOTO: Wikimedia Commons

Staļins bija liels kino mīļotājs

Staļins mīlēja kino un bieži mēdza skatīties filmas savā privātajā kinoteātrī. Interesanti, ka viņam ļoti patika amerikāņu vesterni par spīti tam, ka viņš nicināja un pat lika nogalināt vienu no izcilākajām vesternu zvaigznēm Džonu Veinu par tā antikomunistiskajiem uzskatiem. Staļinam patika arī Čaplina filmas un «Tarzāns», tomēr viņa visu laiku iecienītākā filma bija Grigorija Aleksandrova «Volga-Volga» (1938), ko Staļins skatījās atkal un atkal.

Uz augšu