Viņa skaidroja, ka runas par Eiropas reformām nemitīgi bijušas darba kārtībā jau kopš laika, kad politiķe kā vēstniece ļoti daudz pūļu veltījusi tam, lai Latvija iestātos ES. Viņasprāt, retorika attiecībā uz reformām ir daudz pamanāmāka, nekā reāli paveiktie darbi, vienlaikus ļoti lēni, krīzi no krīzes, bet kaut kādas reformas ES tomēr ieviešot, piebilda Kalniete.

«Tad, kad bija Grieķijas finanšu krīze, tika izveidota Banku savienība un vēl vesela virkne monetāro un makroekonomiskās uzraudzības mehānismu. Tie nav vēl pilnībā ieviesti, un redzu, ka Francijai un Vācijai ir būtiskas atšķirības jautājumā par to, kā tās izprot šo jomu. Ja šīs valstis nevar šajos jautājumos vienoties, tad nekas īsti nenotiks,» uzsvēra politiķe, norādot, ka reformas nepieciešamas arī citās jomās.

Pēc EP deputātes domām, Latvijai svarīgi, lai tiktu ieviesta skaidra sistēma migrācijas problēmu risināšanai. «Visi pētījumi parāda, ka dramatiskā migrācija, kas 2015.gadā satricināja Eiropu, nekur nav palikusi. Šī iemesla dēļ ir neizbēgami nepieciešama vienošanās par to, kādā veidā Eiropa līdzsvaros migrācijas sistēmu,» teica Kalniete, piebilstot, ka Latvijai ļoti svarīga ir arī ES ārējo robežu apsargāšana.

Tāpat ļoti svarīgi Latvijai ir tas, kā attīstās kopējā enerģētikas politika, skaidroja deputāte. Viņa atzīmēja, ka, piemēram, «Nord Stream 2» vēl netiek būvēts, bet licences tiek izsniegtas, tikmēr ASV ir izvirzījušas ļoti asu prasību šo projektu apturēt, jo uzskata to par ļoti bīstamu politisku projektu. Pēc eiroparlamentārietes domām, ļoti uzmanīgi jāseko līdzi, kāds būs risinājums saistībā ar «Nord Sream 2» enerģētikas politikas jomā.

Kalniete neuzskata, ka Francijas prezidents Emannuels Makrons, kurš izteicis vairākus ES reformu ierosinājumus, būtu pārņēmis ES līdera lomu no Vācijas kancleres Angelas Merkeles. Viņa sacīja, ka aiz Makrona muguras bez pašas Francijas nekā nav un viņa jaunveidotā partija «Uz priekšu, Republika!» nepieder ne pie vienas no lielajām Eiropas politiskajām ģimenēm.

Makrona praktiskā līderība būtu daudz ticamāka, ja aiz viņa stāvētu liels starpvalstisks politisks spēks, bet šobrīd tāda nav, teica politiķe, piebilstot, ka tas, ko Makrons saka, ir aizraujoši un pareizi, bet politikā «pareizās lietas» reālās politiskās situācijas dēļ ne vienmēr izdodas ieviest.

Kalniete arī uzsvēra nepieciešamību uzņemt ES Rietumbalkānu valstis, norādot, ka šī Eiropas telpa nestāvēs tukša, ja ES vilcināsies. «Līdz ar Krievijas agresiju Ukrainā un migrācijas vilni, ES saprot, ka Rietumbalkānu iekļaušana ir politiski ļoti svarīga. Tomēr ik reizi, kad kaut kas jārisina politiski, tas atduras pret trivialitātēm - nākamās vēlēšanas. Noskaņojums pret ES paplašināšanos virknei dalībvalstu vēl joprojām ir ļoti negatīvs,» skaidroja EP deputāte.

Savukārt komentējot ES attieksmi pret informatīvās aizsardzības pasākumiem, eiroparlamentāriete uzsvēra, ka ES pret informatīvo aizsardzību attiecas arvien nopietnāk. Vienlaikus viņa minēja, ka 2014.gadā, kad veidoja šī brīža ES daudzgadu budžetu, tajā tika iekļauti 100 miljoni, kas bija paredzēti darbam ar Eiropas dzīvesveida popularizēšanu un arī darbam, lai strādātu ar dezinformācijas atmaskošanu, tomēr tas ticis svītrots no budžeta projekta.

«Es zinu, kurš to paveica, bet nevēlos to atklāt. Tas parādīja, ka šī augstā ES amatpersona neapzinājās draudus. Ja paskatāmies šī daudzgadu budžeta projektu, tad tur Eiropas digitālās telpas aizsardzībai paredzēti nopietni līdzekļi. Gan EP, gan EK ir izveidotas nodaļas, kas ar šiem jautājumiem strādā. Tas, kas vēl arvien ir bērna autiņos, ir stratēģiskās komunikācijas grupa «East StratCom Task Force», kas ir ES augstākās pārstāves ārlietās Federikas Mogerīni pakļautībā. Tur līdz nesenam laikam strādāja tikai astoņi cilvēki, kurus algoja dalībvalstis. Tagad līdzekļus šim mērķim EK ir atradusi,» norādīja EP deputāte.

Atbildot uz jautājumu, kā ar informatīvo aizsardzību sokas Latvijai, Kalniete vērsa uzmanību, ka, piemēram, uzņēmumā «Lattelecom» vairākums kapitāla daļu pieder Latvijas valstij, tādēļ šī kompānija varētu daudz skaidrāk ieņemt valstisku nostāju attiecībā uz Krievijas televīzijas kanāliem. «Tas ir politiskās gribas jautājums. Dezinformācija un Latvijas apmelošana no Krievijas puses sākās jau laikā, kad Latvija atguva neatkarību. Pārstāvot Latvijas intereses ANO, bija nemitīga un masīva diskriminācijas piesaukšana un melīgu faktu izplatīšana,» sacīja Latvijas eiroparlamentāriete.

Viņasprāt, ja par atskaites punktu ņem 2014.gadu, kad Krievijas agresīvā mediju politika bijusi ļoti skaidri saskatāma, tad jāsecina, ka četrus gadus nekas nav ticis darīts, savukārt tagad sistēma jau esot pavisam cita, jo ne tik daudz jādomā par informācijas telpu medijos, bet vairāk sociālajos medijos.