/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/04/8013501t1hdf19.jpg)
Seiperi ir sena čūsku dancinātāju cilts Indijā. Cilts locekļi vairākās paaudzēs par savu iztikas avotu sauc indīgu čūsku gūstīšanu un izrāžu vadīšanu, kuras laikā čūskas šķietami dejo čūsku dīdītāju spēlētās melodijas pavadībā.
Fotostāsts: eksotiskais čūsku dancinātāja arods
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Indīgie rāpuļi tiek pārvadāti pītos grozos. Priekšnesumam sākoties, čūsku dīdītājs noceļ groza vāku un sāk spēlēt flautu. Skanot mūzikai, čūska, šķietami skaņas nohipnotizēta, lēnām paceļas stāvus no groza iekšienes. Tiesa, patiesībā čūskas ir kurlas un seko dīdītāja flautas kustībām.
65 gadus vecais Buti Natahs stāsta, ka čūsku dīdītāja arods viņa ģimenē bijis daudzās paaudzēs. «Ar šo nodarbojušās mūsu ģimenes jau vairāk nekā septiņās paaudzēs, un to darām arī mēs. Mūs sauc palīgā arī tajos gadījumos, kad cilvēku mājās vai laukos ieklīduši bīstami dzīvnieki, un mēs dodamies tos notvert.»
Hindu ticības piekritēji čūskas uzskata par īpaši godājamu dzīvnieku, un čūsku dīdītāji tiek dēvēti par Šivas dievības sekotājiem. Šiva mākslinieku radītajos zīmējumos parasti tiek attēlots ar zilu ādas krāsu un kobru ap kaklu.
Čūsku dīdītāji bija tradicionāla izklaide Indijas tirgos un svētkos, cilvēkiem apbrīnojot viņu spēju kontrolēt dažus no pasaulē indīgākajiem rāpuļiem.
Pie čūsku dīdītājiem cilvēki bija pieraduši meklēt palīdzību arī gadījumos, kad viņus sakodušas čūskas.
Mūsdienās čūsku dīdītāju kļūst arvien mazāk un mazāk. Savas korekcijas tradicionālajā nodarbē ieviesuši dzīvnieku aizsardzības noteikumi, kas čūsku dīdītāja profesiju padarījuši teju nelegālu. Pie tam mūsdienās, kad izklaides iespēju ir daudz vairāk, ar priekšnesumiem nopelnīt vairs nevar tik daudz kā agrāk.
«Civilizētā sabiedrībā nav vietas tam, lai kādi cilvēki ķertu čūskas un tās izmantotu kaut kādos priekšnesumos,» uzskata 30 gadus vecā Mangala Nata.
Čūsku dīdītājs Jogi Dera stāsta, ka dienā viņam izdodas nopelnīt ap 200 rūpijām (apmēram trīs dolāri), un tas neesot pietiekami, lai uzturētu ģimeni. Ņemot vērā mazos ienākumus, gados jaunie seiperi izvēlas citas profesijas un dodas darba meklējumos uz citām valsts vietām. Viņu vidū ir arī 14 gadus vecais Kuldips, kurš nožēlo, ka savulaik pametis skolu un tā vietā kopā ar tēvu pievērsies čūsku ķeršanai. «Dažkārt man liekas, ka man būtu jāmācās, jāatrod normāls darbs vai jāsāk savs bizness, lai nākotnē varu parūpēties par savu ģimeni un bērniem,» viņš spriež.