Lietuvā darbojies slepens CIP cietums, uzskata ECT

Lietuvas karogs

FOTO: Reuters/ScanPix

Strasbūrā bāzētā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ceturtdien atzinusi, ka Lietuva un Rumānija līdzdarbojušās ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) programmā, ļaujot CIP turēt apcietinājumā par terorismu aizdomās turētas personas slepenās ieslodzījuma vietās šo valstu teritorijā.

(Papildināta ziņa.)

Tādējādi abas valstis attiecībā uz šiem ieslodzītajiem pārkāpušas Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kas aizliedz spīdzināšanu, garantē tiesības uz brīvību, privātās dzīves aizsardzību un tiesības uz aizstāvību tiesā.

Strasbūras tiesa šo lietu izskatīja pēc divu terorismā apsūdzētu un šobrīd Gvantanamo bāzē ieslodzītu personu - Saūda Arābijā dzimušā palestīnieša Abu Zubaidas un Saūda Arābijas pilsoņa Abd ar Rahima an Naširi - prasības.

Tiesa arī lēmusi, ka Lietuvai jāsamaksā Zubaidam 100 000 eiro kompensācija par patvaļīgu turēšanu apcietinājumā un jāsedz tiesas izdevumi 30 000 eiro apmērā, savukārt Rumānijai jāsamaksā 100 000 eiro kompensācija Naširi, bet viņš izdevumu segšanu nav pieprasījis.

Kā teikts ECT paziņojumā, «tiesa secinājusi, ka Lietuvā no 2005.gada februāra līdz 2006.gada martam darbojies slepens CIP cietums, ka Husaina kungs [Abu Zubaida] tajā turēts un vietējā valdība zinājusi, ka CIP pret viņu izturēsies konvencijā aizliegtā veidā».

Attiecībā uz Rumāniju tiesa konstatējusi, ka Naširi turēts ieslodzījumā no 2004.gada aprīļa līdz 2005.gada novembrim un, pieļaujot to, šīs valsts varas iestādes zinājušas, ka viņam draud spīdzināšana un nāvessods.

Abos gadījumos tiesa norāda, ka Lietuva un Rumānija nav efektīvi izmeklējušas prasītāju sūdzības par viņu tiesību pārkāpumiem.

ASV amatpersonas uzskata, ka Abu Zubaida, kura pilnais vārds ir Zains al Abidins Muhammads Husains, ieņēmis augstu vietu starptautiskās islāmistu teroristu organizācijas «Al Qaeda» hierarhijā un bijis iesaistīts 2001.gada 11.septembra uzbrukumu rīkošanā, bet viņam nav izvirzītas nekādas apsūdzības.

Abd ar Rahims an Naširi savukārt apsūdzēts par uzbrukumu ASV karakuģim «Cole» 2000.gadā un Francijas tankkuģim «Limburg» 2002.gadā, un viņam draud nāvessods.

Domājams, ka abi 2002.gadā aizturētie prasītāji kādu laiku tikuši pārvietoti no vienas ieslodzījuma vietas uz citu dažādās valstīs, līdz beidzot ap 2006.gadu nogādāti uz Gvantanamo.

Tiesa norādījusi, ka Lietuvai un Rumānijai jācenšas noskaidrot un sodīt personas, kas atbildīgas par Abu Zubaidas un Naširi transportēšanu, turēšanu ieslodzījumā un izvešanu no šīm valstīm. Tā arī aicinājusi Rumāniju pieprasīt, lai Naširi netiek sodīts ar nāvi.

Kā ziņu aģentūrai BNS sacījis Lietuvas tieslietu ministrs Elvins Jankevičs, Lietuva apsvērs iespēju šo tiesas spriedumu pārsūdzēt.

«Spriedums ir ļoti apjomīgs - 300 lappuses, mēs noteikti analizēsim situāciju, iepazīsimies ar to ļoti sīki. Mums ir iespēja spriedumu pārsūdzēt ECT Lielajai kolēģijai, bet pagaidām lēmumu neesam pieņēmuši,» viņš norādījis, piebilstot, ka spriedumu Lietuva var pārsūdzēt trīs mēnešu laikā.

Lietuva līdz šim nav atzinusi, ka valstī darbojies CIP cietums.

Kad ASV televīzijas kanāls «ABC News» 2009.gada augustā izplatīja informāciju, ka Viļņas pievārtē atradies viens no astoņiem CIP slepenajiem cietumiem, kas pēc 2001.gada 11.septembra tika ierīkoti visā pasaulē aizturētajiem augsta ranga «Al Qaeda» gūstekņiem, Lietuvā tika uzsākta parlamentārā izmeklēšana iespējamo CIP cietumu lietā. Tolaik izskanēja versijas, ka CIP cietumi Lietuvā ierīkoti, pretī par to saņemot toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša atbalstu Lietuvas dalībai NATO. Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komiteja norādīja, ka nav konstatēts, ka CIP aizturētas personas būtu nogādātas Lietuvā, lai gan atzina, ka apstākļi tam bijuši.

2014.gadā izmeklēšanu par iespējamu nelikumīgu cilvēku transportēšanu pāri valsts robežai sāka Lietuvas Ģenerālprokuratūra. Šī izmeklēšana vēl turpinās.

2016.gadā toreizējais tieslietu ministra vietnieks Pauļus Gricjūns Strasbūras tiesas deviņu tiesnešu kolēģijai liecināja, ka nekāds slepens CIP ieslodzījuma centrs Lietuvā nav darbojies un amerikāņi pirms desmit gadiem uz Lietuvu transportējuši nevis ieslodzītos, bet sakaru iekārtas. Viņš skaidroja, ka ēkā Antaviļos, 15 kilometrus no Viļņas, kas tiek pieminēta kā iespējamā cietuma atrašanās vieta, bijis izveidots izlūkošanas atbalsta centrs, taču šīs telpas tā arī nekad nav izmantotas minētajam mērķim.

Pēc Jankeviča teiktā, šobrīd būtu pāragri runāt par iespējamu parlamentārās izmeklēšanas atsākšanu vai pavērsieniem prokuratūras izmeklēšanā, jo vispirms rūpīgi jāiepazīstas ar ECT spriedumu.

Uz augšu