Pasūtījuma slepkavības Latvijā nav bieži, bet notiek

Ilustratīvs attēls

FOTO: MURAD SEZER / REUTERS

Lai arī ne bieži, Latvijā pasūtījuma slepkavības notiek. Policija daļu no tām atklāj, tiek atklāti arī šādu slepkavību mēģinājumi. Valsts policija pirms vairākiem gadiem norādījusi, ka no 2001.gada līdz 2015. gadam reģistrētas 55 pasūtījuma slepkavības. Trešdien ar automātisko ieroci tika nogalināts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Policija jau izvirzījusi versiju, ka notikušais ir pasūtījuma slepkavība.

Vislielākais šāda veida noziegumu skaits reģistrēts 2001.gadā, kad notika desmit pasūtījuma slepkavības, un 2007.gadā, kad reģistrētas septiņas šādas slepkavības. Pārējos gados notikusi vismaz viena pasūtījuma slepkavība gadā.

Policijas savulaik apkopotā un sniegtā informācija arī vēsta, ka pasūtījuma slepkavības parasti organizējušas aizdomīgos darījumos iesaistītas personas, kas šādā veidā gribējušas ar upuri nokārtot rēķinus. Pārsvarā šādas slepkavības tiek veiktas, izmantojot šaujamieroci, turklāt tās notiek publiskās vietās.

Pirms vairākiem gadiem Rīgā atrasta nošauta kriminālā autoritāte Baraban

2014.gadā tika vēstīts, ka kādā aprīļa vakarā pie kādas daudzdzīvokļu mājas ieejas Maskavas ielā ar vairākām šautām brūcēm atrasts 1978.gadā dzimis vīrietis, kurš agrāk nonācis policijas redzeslokā.

Nogalinātais, kura iesauka kriminālajās aprindās esot bijusi Baraban, savulaik bijis saistīts ar tā saucamo Pārdaugavas grupējumu.

Rēzeknes uzņēmēja Andra Lucatnieka slepkavība

2014.gada 31.janvārī Rēzeknē, savā privātmājā, ar šāvieniem krūtīs un augšstilbos tika nogalināts vietējais uzņēmējs Lucatnieks. Saistībā ar notikušo tika sākts kriminālprocess. 2014.gada septembrī iespējamajam slepkavības izpildītājam un viņa līdzdalībniekam tika uzrādīta apsūdzība.

Turpinot izmeklēšanu, VP Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja darbinieki aizturēja vēl četrus vīriešus, kuri tika atzīti par aizdomās turētajiem, bet vēlāk apcietināti.

Starp apcietinātajiem bija arī iespējamais šā nozieguma pasūtītājs un viņa līdzdalībnieki.

Policija noskaidrojusi, ka pasūtītājs nodarbojies ar biznesu, savukārt izpildītājam par darbu piesolīta nauda, pēc VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Grišina iepriekš teiktā - «ne astronomiska summa».

Tāpat policija noskaidrojusi, ka daļas no aizdomās turētajiem nodarbe bijusi saistīta ar nelegālu akcīzes preču apriti.

Izmeklēšanas gaitā apstiprinājusies versija, ka minētais noziegums pastrādāts privātu motīvu dēļ.

Pašlaik lieta tiek skatīta tiesā.

Par 1200 eiro vēlas, lai nogalina kādu valsts amatpersonu

Pērnā gada janvāra sākumā Valsts policija bija uzzinājusi, ka tiek plānota kāda Latvijas amatpersonas slepkavība. Noskaidrojās, ka pasūtītāja ir iepriekš nesodīta Latvijas iedzīvotāja. 1983.gadā dzimusī sieviete iztiku pelnījusi Lielbritānijā, strādājot kādā rūpnīcā.

Pasūtījums noticis pa e-pastu. Sieviete, samaksājot 1200 eiro, vēlējusies, lai konkrētā amatpersona tiek noslepkavota pie darbavietas. Likumsargi savulaik neatklāja, kādā amatā vai nozarē strādāja «pasūtītais» vīrietis, bet tā neesot bijusi augsta ranga amatpersona.

Neesot apstiprinājusies versija, ka plānotais noziegums saistīts ar amatpersonas profesionālo darbību. Pasūtītāja bijusi pazīstama ar vīrieti, tādēļ motīvs varētu būt personisks, norādījuši likumsargi.

Sieviete slepkavības plānus bija kalusi ilgāku laiku.

Šā gada sākumā stājies spēkā notiesājošais spriedums par pasūtījuma slepkavību Jelgavā

Šā gada aprīlī tika vēstīts, ka stājies spēkā notiesājošais spriedums, ar kuru apsūdzētajam piespriests daudzu gadu cietumsods par 2015.gadā pastrādātu pasūtījuma slepkavību Jelgavā.

AT pieņemts lēmums par atteikšanos pārbaudīt Zemgales apgabaltiesas nolēmuma tiesiskumu, līdz ar to stājas spēkā apgabaltiesas lēmums, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances - Jelgavas tiesas (tagad Zemgales rajona tiesa) - spriedums. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Jelgavas tiesa iepriekš atzinusi 1983.gadā dzimušā Oļega Kļimanova vainu pasūtījuma slepkavības izdarīšanā un piespriedusi viņam brīvības atņemšanu uz 16 gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz trim gadiem. Tiesa, galīgais sods apsūdzētajam noteikts pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot ar šo spriedumu piespriesto sodu ar diviem citiem sodiem, kas piespriesti Rīgā par citiem nodarījumiem. Brīvības atņemšanas soda izciešanā tiks ieskaitīts arī apcietinājumā pavadītais laiks.

Jelgavas tiesa daļēji apmierināja arī cietušo pieteiktās kompensācijas. Par labu bojā gājušā vīrieša sievai piedzenama kompensācija par morālo aizskārumu 8150 eiro apmērā, bet par labu bojāgājušā tēvam - 28 150 eiro. Tāpat no Kļimanova piedzenami dažādi procesuālie izdevumi.

2015.gada 7.decembrī ap plkst.7 Satiksmes ielā, Jelgavā, ar vairākiem šāvieniem sašauts 40 gadus vecs vīrietis, kurš vēlāk no gūtajiem ievainojumiem slimnīcā mira.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzētais saticies ar pirmstiesas procesā nenoskaidrotām personām. Kopīgas alkohola un narkotiku lietošanas laikā pirmstiesas procesa nenoskaidrota persona piedāvāja apsūdzētajam izdarīt personas slepkavību, lietojot šaujamieroci, apsolot par to samaksāt 5000 eiro. Vīrietis piekrita.

Pēc pirmstiesas procesa nenoskaidrotas personas norādēm apsūdzētais agrā rīta stundā ar līdzi paņemto šaujamieroci devās uz dzīvojamās mājas pagalmu, kur gaidīja, kamēr no kāpņu telpas iznāks cietušais.

Atrodoties narkotiku un alkohola ietekmē un darbojoties mantkārīgā nolūkā, apsūdzētais no šaujamieroča izdarīja sešus mērķtiecīgus šāvienus cietušā ķermenī un pēc tam no notikuma vietas aizskrēja.

Uzņēmēju Genādija Peredeļska, Gata Aišpura un Aigara Lūša slepkavības

Savulaik tika ziņots, ka Augstākā tiesa (AT) piesprieda mūža ieslodzījumu visiem trim vīriešiem, kuri apsūdzēti par uzņēmēju Genādija Peredeļska, Gata Aišpura un Aigara Lūša slepkavībām, kā arī bijušā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumu.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT atcēla pirmās instances tiesas spriedumu un gatavoja jaunu nolēmumu, taču apsūdzētajiem piespriestie pamatsodi līdz ar to nav mainījušies.

Latvijas pilsonim Mārtiņam Putniņam AT piesprieda mūža ieslodzījumu bez mantas konfiskācijas ar policijas kontroli uz trim gadiem. Tādu pašu sodu saņēma šajā lietā apsūdzētie Lietuvas pilsoņi Sergejs Markevičs un Edgars Krogerts, turklāt viņiem AT papildus piemēroja izraidīšanu no Latvijas pēc iznākšanas no cietuma, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz desmit gadiem.

AT atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru tā no visiem trim apsūdzētajiem solidāri par labu cietušajiem bija nolēmusi piedzīt vairāk nekā 367 000 latu.

Putniņam, Markevičam un Krogertam pirmās instances tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem. Turklāt apgabaltiesa noteica, ka abi Lietuvas pilsoņi pēc pamatsoda izciešanas būs jāizraida no Latvijas.

Tomēr visi trīs apsūdzētie un viņu aizstāvji pirmās instances spriedumu pārsūdzēja, tāpēc lieta nonāca AT, kurai tā bija jāizskata apelācijas kārtībā.

Putniņš apsūdzēts par uzņēmēju slepkavību organizēšanu, Markevičs un Krogerts - par šo slepkavību izpildīšanu. Visi trīs apsūdzētie tiesā savu vainu noliedza.

2007.gada februārī Rīgā, Slokas ielas mājas pagalmā, nošauts uzņēmējs Peredeļskis, 2007.gada septembrī Jēkabpilī, Rīgas ielā, nošauts uzņēmējs Aišpurs, bet 2008.gada janvārī Garkalnes novada Priedkalnē nošauts uzņēmējs Lūsis. Viens no uzņēmējiem nodarbojās ar kravu pārvadājuma biznesu, divi pārējie - ar gaļas pārstrādes biznesu.

Savukārt automašīna «Subaru Impreza», ar kuru pārvietojās Vaškevičs, uzspridzināta 2007.gada 21.maijā. Vaškevičs šajā incidentā guva smagus miesas bojājumus.

2009.gada decembrī policija paziņoja par vairāku uzņēmēju slepkavību atklāšanu.

Ventspils uzņēmēja Sergeja Gončarova slepkavība

Gončarovs tika noslepkavots 2011.gada 1. jūlijā pie savas vasaras mājas Tārgales pagastā. Policija izmeklēja versiju, ka slepkavība notikusi saistībā ar nogalinātā uzņēmējdarbību vai tā veikta personisku motīvu dēļ.

Aizdomās turamo personu šajā lietā nebija un arī slepkavības ierocis nav atrasts. Ja to atrastu, tad varētu identificēt pēc notikuma vietā atrastajām lodēm un čaulītēm, kurām veikta ekspertīze.

Šāvienus dzirdējusi viņa sieva, kura tobrīd atradusies ēkas iekšpusē, pēc tam izskrējusi ārā, bet šāvēju viņa neesot redzējusi.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Ludzas pārvaldes priekšnieka Vjačeslava Liscova slepkavība

Liscovu 2001.gada 14.jūnijā nošāva Ludzas centrā, kad viņš devās uz darbu, un jau sākotnēji kā viena no slepkavības versijām tika minēta viņa aktīvā cīņa pret kontrabandu Latgalē. Liscova slepkavība izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, un valsts augstākās amatpersonas uzņēmās personīgu atbildību par tās izmeklēšanu.

Gadu pēc slepkavības izmeklēšanas policija apliecināja, ka guvusi apstiprinājumu nozieguma saistībai ar nelegālo biznesu Latgalē - akcizēto preču kontrabandu, kā arī noskaidrojusi iespējamos slepkavas.

Policija atrada automašīnu, ar kuru Liscova slepkava braucis slepkavības dienā, un noskaidroja to cilvēku personības, kuras šo automašīnu slepkavības dienā lietojuši. Policija arī noskaidroja, ka Liscova slepkavības ierocis izmantots vairāku citu noziegumu izdarīšanā.

2010.gadā nošauts Daugavpils vicemērs; tika pieļauts, ka tā ir pasūtījuma slepkavība

Vēl šogad tika vēstīts, ka pagaidām nav atklāts, kurš slepkavību ir izdarījis. Ierocis, ar ko tika izdarīts noziegums, tika atrasts Andreja Pumpura skvērā. Astoņus gadus pēc slepkavības izdarīšanas nav atklāti ne tās izpildītāji, ne pasūtītāji.

Ņemcova līķis tika atrasts Daugavpilī, Lāčplēša ielā, ar diviem šāvieniem galvā.

Netālu no slepkavības vietas Daugavpilī atrasta pistole, no kuras, visticamāk, tika nošauts Ņemcovs.

Policijai savulaik bija izdevies atrast arī citus lietiskos pierādījumus. Pēc slepkavības izdarīšanas tika izskatītas divas pamatversijas, kas saistītas ar viņa profesionālo darbību un biznesu.

Policijai arī versija, ka slepkavība var būt saistīta ar personīgiem motīviem. Vienlaikus likumsargi atteicās no versijas, ka slepkavība varētu būt saistīta ar laupīšanu.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu