Jūrnieks jau pēc pamatskolas: no prakses brauc mājās ar savu auto

Portāla TVNET krievu valodas versija apmeklēja Latvijas Jūras akadēmijas jūrskolu, lai aprunātos ar mācību iestādes audzēkņiem un personālu.

Skolas audzēkņi sāk pelnīt jau mācību laikā – uz mācībām pēdējā kursā pēc lielās prakses lielākā daļa audzēkņu brauc ar savām automašīnām, kuras viņi nopirkuši par praksē nopelnīto.

«Stāvvietā nav brīvu vietu – audzēkņi no prakses atgriezušies!» stāsta jūrskolas pasniedzēji.

Kā iestāties jūrskolā?

Latvijas Jūras akadēmijas jūrskola katru gadu uzņem nedaudz vairāk par 100 jauniem audzēkņiem.

Aptuveni puse no viņiem mācīsies par kuģu vadītājiem uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā, savukārt otra puse – par mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu ne mazāku par 750 kW.

Šobrīd tiekot strādāts pie piedāvāto mācību programmu parametru uzlabošanas – no jaunā mācību gada kuģu vadītājiem būs kuģi jau līdz 3000 BT, bet mehāniķiem – līdz 3000 kW.

Pēc būtības tas nozīmē, ka skolas beidzēji iegūs augstāku kvalifikāciju un plašākas iespējas atrast labu darbu.

Audzēkņi jūrskolā tiek uzņemti konkursa kārtībā, bet iestājeksāmenu nav. Tiek vērtēta pretendentu vidējā atzīme pamatskolas atestātā un veselības stāvoklis.

Otrais punkts ir īpaši svarīgs – par jūrniekiem nevar kļūt, piemēram, daltoniķi, astmas slimnieki, cilvēki ar sirds slimībām, cilvēki ar garīgās veselības problēmām, kā arī cilvēki, kas atrodas narkoloģiskā dispansera uzskaitē.

Jūrskolā liela uzmanība tiek pievērsta audzēkņu fiziskajai formai, lai tiktu uzņemts skolā, nepieciešams īpašs ārsta atzinums par jaunā cilvēka veselības stāvokli.

Trešajā kursā tiek veikta plaša visu audzēkņu veselības pārbaude, tāpēc krāpties par savu veselību pirms stāšanās skolā nav jēgas.

Ar atestātu viss ir vienkāršāk – nedrīkst būt nesekmīgs latviešu valodā, matemātikā, fizikā, ķīmijā, angļu valodā un sportā.

Skolas administrācijas pārstāvji stāsta, ka kuģu vadītāji tiek uzņemti ar vidējo atzīmi 6,4. Savukārt mehāniķiem mēdz būt gadījumi, kad uzņem arī ar vidējo atzīmi 4.

Vai mācīties ir grūti?

Uzrunājot potenciālos audzēkņus atvērto durvju dienā, jūrskolas pārstāvji izteicās, ka jūrnieku vidū neesot vārdu «neprotu», «negribu», «nedarīšu».

«Mamma ar jums jūrā neies, tāpēc patstāvība sāksies jau 1.septembrī,» topošos jūrniekus brīdina skolas amatpersonas.

Īpašs uzsvars mācību procesā tiek likts uz tehniskajiem priekšmetiem – matemātiku un fiziku, angļu valoda, ko sauc par jūrnieku otro dzimto valodu, ir ne mazāk svarīga.

Mācības jūrskolā notiek latviešu valodā.

Kā liecina statistika, aptuveni puse jūrskolas audzēkņu pamatizglītību ir ieguvuši, mācoties krievu valodā.

Jūrskolā apgūst gan klasiskos mācību priekšmetus, gan specializētos. Protams, mācību programmā nav tādu priekšmetu kā mūzika, mājturība un bioloģija.

No specializētajiem priekšmetiem skolas audzēkņi apgūst navigāciju, jūras tiesības, kuģu uzbūvi, drošību jūrā. Savukārt mehāniķiem ir ļoti daudz praktisku nodarbību, kas notiek darbnīcās.

Stipendija, apģērbs un kopmītnes

Mācības jūrskolā ir bezmaksas, un skolas audzēkņi katru mēnesi saņem stipendiju līdz pat 150 eiro. Stipendijas lielums atkarīgs no audzēkņa sekmēm un ārpusmācību aktivitātēm.

Skolas audzēkņiem ir jānēsā noteikts apģērbs – melnas bikses, melni apavi, īpašs krekls un džemperis.

Par ģērbšanās kodeksa neievērošanu topošajiem jūrniekiem var tikt samazināta stipendija.

Jūrskola saviem audzēkņiem, kas nav no Rīgas, piedāvā arī kopmītnes, par kurām jāmaksā gandrīz vai simboliska maksa - 20 eiro mēnesī.

Cik var nopelnīt?

Jau pēc otrā kursa beigšanas jūrskolas audzēkņi iziet pirmo praksi, kas ilgst mēnesi. Labākajiem audzēkņiem ir iespēja šo praksi iziet ārzemēs, piemēram, Maltā vai Kiprā. Par šo praksi arī maksā – ne tikai par praksi ārvalstīs, bet arī par praksi, kas tiek izieta Latvijā.

Trešajā kursā, martā, pēc teorētisko nodarbību beigšanās jūrskolas audzēkņi dodas «lielajā praksē» jūrā.

Obligāts nosacījums kvalifikācijas un diploma saņemšanai – jūrā ir jāpavada pusgads.

Ceturtajā kursā mācības skolā atsākas vien pēc gada – nākamajā pavasarī. Daļa topošo jūrnieku šo pauzi izmanto atpūtai vai prakses atskaites rakstīšanai, savukārt vēl daļa izvēlas pavadīt jūrā ilgāku laiku par noteikto pusgadu.

Tieši pēc šīs lielās prakses jūrnieki brauc uz nodarbībām ar savām jaunajām automašīnām.

Kā norāda jūrskolas absolventi un pasniedzēji, jūrnieku algas ir dažādas – kapteiņi nopelna 16 000 līdz 20 000 ASV dolāru mēnesī, tomēr līdz kapteiņa līmenim ir jāizaug. Praktikanti un kadeti sāk ar 200 līdz 1000 eiro algu mēnesī.

Pēc mācību beigšanas jaunie jūrnieki var cerēt uz atalgojumu, sākot ar 3500 dolāru mēnesī. Laba speciālista, piemēram, vecākā mehāniķa alga veido 7000 līdz 15 000 dolāru mēnesī.

Nozares eksperti uzsver, ka bez darba esošu kuģu vadītāju vai mehāniķu nav – pēc labiem speciālistiem vienmēr ir pieprasījums.

Mācības jūrskolā ilgst četrus gadus, no kuriem aptuveni gadu audzēkņi pavada praksē.

Pēc skolas beigšanas jaunieši iegūst vidējo profesionālo izglītību.

Pēc jūrskolas beigšanas jaunais speciālists var sākt darba gaitas vai arī turpināt izglītošanos Latvijas Jūras akadēmijā, Liepājas Jūras koledžā vai privātajā koledžā «Novikontas», kā arī citās Latvijas universitātēs.

Meitenes jūrskolā pieņem tikai kuģa vadītāju specialitātē – šobrīd šādu profesiju apgūst astoņas meitenes.