Ar Eiropas eksāmenu un košo skrējienu atzīmē Eiropas dienu

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ekrānuzņēmums

9. maijā gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiek atzīmēta Eiropas diena jeb Eiropas Savienības 61. dzimšanas diena. Šodien ikvienam interesentam tiešsaistē vietnē «www.esmaja.lv» ir iespējams pārbaudīt savas zināšanas, izpildot Eiropas eksāmenu.

Eksāmenā ir 20 jautājumi par dzīvi Latvijā, Eiropā un katra iedzīvotāja pozīciju savas dzīves veidošanā, taču Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa mierina, ka nevajag baidīties no vārda «eksāmens», jo tas izveidots tikpat jautrs un interesants kā testi par kaķīšiem, tikai šajā gadījumā jautājumi ir par Eiropu.

Plkst. 15:00 testu jau bija nokārtojuši vairāk nekā 12 000 cilvēku, un svētku organizatori cer, ka aizvadītā gada rekords pavisam drīz tiks pārspēts. Jāmin, ka pērn šajā aktivitātē piedalījās vairāk nekā 14 000 interesentu.

Tā kā testu var pildīt vairākās vietās arī klātienē, šis gads ir īpašs ar to, ka ir ievērojami vairāk krievvalodīgo cilvēku, kuri piedalās šajā aktivitātē. Kā stāsta organizatori, šie ļaudis paši stāsta, ka jūtas piederīgi arī Eiropai un Latvijai, kas kalpojusi kā motivācija pildīt šo eksāmenu.

Šodien Rīgā ieradušies skolēni no dažādām Latvijas izglītības iestādēm, lai piedalītos svētkos un apmeklētu atvērto durvju dienas dažādās organizācijās un uzņēmumos, tostarp valsts institūcijās un vēstniecībās. Tāpat Rīgas centrā norisinājās simbolisks košo skrējiens, kas bija kā sveiciens Eiropai dzimšanas dienā.

Tā kā šis gads pasludināts par Eiropas Kultūras mantojuma gadu, arī šajā svētku dienā akcentēta tieši šī joma. Turklāt Eurobarometra aptauja liecina, ka astoņi no desmit eiropiešiem uzskata, ka kultūras mantojums ir svarīgs ne tikai pašiem personīgi, bet arī reģionam, valstij un Eiropas Savienībai kopumā.

Bieži pirmais, kas ienāk prātā, dzirdot jēdzienu «kultūras mantojums», ir muzeji vai kas apsūbējis, bet Kristīne Liepiņa to raksturo daudz plašāk. «Kultūras mantojuma viena no šķautnēm ir materiālais kultūras mantojums, kas ir ēkas, muzeji, dārgumi, krājumi un bagātības, taču otra ir nemateriālais. Un te jau ir stāsts par katras tautas dziesmām, pasakām, teikām un tradīcijām,» atklāj EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve.

«Kāpēc tas ir svarīgi? Te ir runa par vienotību un to, kāda ir mūsu identitāte, – kā mēs jūtamies kā eiropieši Latvijā un Latvija Eiropā. Mēs nevaram dzīvot kopā ar citiem cilvēkiem, ja viņus nesaprotam un ja nezinām, kāda ir viņu kultūra un tradīcijas. Kultūra ir mūsu saknes, jo, ja nezinām, no kurienes nākam, tad arī nezinām, kur esam un uz kurieni mums tālāk jāiet,» tā Kristīne Liepiņa. Viņa piebilst, ka vēl viens uzdevums ir parādīt arī jaunajai paaudzei, ka kultūras mantojums var būt interesants un saistošs.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu