Eksperts: Baltijas valstis apliecinājušas ASV, ka ir gatavas ne tikai ņemt, bet arī dot

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs FOTO: Ieva Lūka/LETA

Baltijas valstu prezidenti ASV prezidentam Donaldam Trampam apliecinājuši, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir gatavas ne tikai ņemt, bet arī dot, komentējot Baltijas valstu un ASV prezidentu tikšanos, skaidroja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

«Kopumā visi trīs [Baltijas valstu] prezidenti runāja Trampa valodā, norādot, ko Baltijas valstis var sniegt ASV. Šajā ziņā tika minēti 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai un dalība dažādās misijās. Visi Baltijas valstu prezidenti runāja par to, kā Baltijas valstis palīdz ASV dažādās jomās un nav tikai ASV drošības patērētājas, bet kaut ko arī dod pretī,» uzsvēra eksperts.

Fakts, ka šāds samits, pateicoties Baltijas valstu diplomātiem un ASV valsts departamentam, ticis īstenots, jau pats par sevi ir apsveicams, teica pētnieks. Pēc viņa domām, īstenojot samitu, tiek parādīts, ka, par spīti Trampa iepriekš paustajiem izteikumiem par NATO un pozitīvajiem izteikumiem saistībā ar Krieviju, ASV prezidents šoreiz izteicis pozitīvas frāzes, norādot, ka ASV ir kopā ar Baltijas valstīm.

«Trampam ir divi veidi, kā viņš runā publiski - viens, ka viņš pieturas pie tā, kas rakstīts, bet otrs, ka viņš improvizē. Šoreiz viņš visu labi nolasīja un pateica visu, kas nepieciešams. Vienlaikus preses konferencē bija jūtams, ka viņš nav ļoti iedziļinājies Baltijā, tāpat izvairījās nosaukt prezidentus vārdos. Savukārt jautājumā par Sīriju sāka gari un plaši improvizēt,» norādīja Hiršs.

Viņš piebilda, ka Tramps noteikti nav tāds līderis, kam patīk iedziļināties detaļās un runāt sagatavotus tekstus. Tāpat, iespējams, ka tikšanās ar Putinu ASV prezidentam personīgā līmenī varētu būt svarīgāka, nekā tikšanās ar Baltijas valstu prezidentiem.

Hiršs arī norādīja, ka pret Krieviju Tramps ir bijis izteikti draudzīgs, kā piemēru minot Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefona sarunu pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām. «Putins uzvarēja vēlēšanās un Trampam tika lūgts aizrādīt Krievijai par dubultaģenta saindēšanas incidentu Lielbritānijā un neapsveikt Putinu vēlēšanās. Tomēr Tramps apsveica Krievijas prezidentu, bet par Skripaļa lietu nerunāja neko,» skaidroja eksperts.

Bijušie ASV prezidenti Baraks Obama vai Džordžs Bušs nekad šādi nerīkotos, jo viņi vienmēr runāja par demokrātijas problēmām Krievijā, slavējot Baltijas valstis kā demokrātijas paraugu, taču samitā ASV prezidents par demokrātiju un Krieviju neko konkrētu neminēja, sacīja pētnieks. Viņš norādīja, ka Trampa izteikums, ka neviens nav bijis stingrāks pret Krieviju kā viņš, vērtējams kā milzīgs pārspīlējums.

Kā ziņots, tiekoties ar ASV prezidentu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Viņš uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Tramps uzsvēra, ka ASV un Baltijas valstis saista dziļa un ilgstoša draudzība, kas ilgs vēl vismaz 100 gadus. ASV prezidents apsveica Baltijas valstis 100 gadu jubilejā.

ASV otrdien kopīgā deklarācijā ar trim Baltijas valstīm apliecinājušas nelokāmu apņemšanos ievērot NATO Vašingtonas līguma 5.pantu, kas ietver kolektīvās aizsardzības principu, un periodiski dislocēt savus spēkus Baltijas valstīs.

Jau vēstīts, ka krievu dubultaģents Sergejs un viņa meita Jūlija 4.martā Solsberi tika atrasti bez samaņas uz soliņa parkā, un Londona, kā arī tās sabiedrotie Rietumos notikušajā apsūdzējuši Krieviju. Šī ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Eiropā pielietots ķīmiskais ierocis, un incidents vēl vairāk saspīlējis Maskavas un Rietumu attiecības, abām pusēm izraidot ievērojamu skaitu pretējās puses diplomātu.

Uz augšu
Back