Austrālija otrdien paziņoja, ka saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušam dubultaģentam Sergejam Skripaļam izraidīs divus Krievijas diplomātus. Austrālijas premjerministrs Malkolms Tērnbuls pavēstīja, ka abi Krievijas diplomāti esot «nereģistrēti izlūkošanas virsnieki», kuriem septiņu dienu laikā jāpamet valsts.
«Šis lēmums atspoguļo uzbrukuma šokējošo raksturu, kopš Otrā pasaules kara pirmo ofensīvo ķīmisko ieroču izmantošanu, kurā iesaistīta ārkārtīgi nāvējoša viela apdzīvotā teritorijā, apdraudot neskaitāmus cilvēkus,» uzsvēra Tērnbuls.
Uzbrukums ietilpst «pārgalvīgā un tīšā rīcībā, ko paveikusi Krievijas valsts, kura rada pieaugošus draudus starptautiskajai drošībai,» paziņoja Austrālijas premjerministrs.
«Šādu uzbrukumu nevar paciest neviena suverēna valsts,» sacīja Tērnbuls.
Saistībā ar uzbrukumu Skripaļam ASV un 16 Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī citas valstis paziņojušas par Krievijas diplomātu izraidīšanu.
ES un ASV ir vienisprātis, ka uzbrukumu Skripaļam Lielbritānijā, visticamāk, sarīkojusi Krievijas valsts.
Lielbritānija jau izraidījusi 23 Krievija diplomātus, bet Krievija atbildējusi ar šāda pat britu diplomātu skaita izraidīšanu.
ES valstu līderi jau iepriekš nolēma atsaukt ES vēstnieku Krievijā Markusu Edereru.
Skripaļs un viņa meita Jūlija 4.martā Solsberi, Anglijas dienvidrietumos, tika atrasti bez samaņas uz soliņa parkā. Abi joprojām atrodas slimnīcā kritiskā stāvoklī. Lielbritānijas varasiestādes uzskata, ka Skripaļiem uzbrukts ar Krievijā izstrādāto nervus paralizējošo vielu «Novičok».
Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons parlamentā skaidroja, ka Krievija uzbrukumu sarīkojusi, lai iebiedētu potenciālos pārbēdzējus, kā arī mobilizētu elektorātu pirms prezidenta vēlēšanām.
Kremlis pirmdien solīja spert atbildes soļus, ja ES valstis uz ASV izraidīs Krievijas diplomātus. «Katrā šādā gadījumā darbosies savstarpīguma princips,» sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Solsberi incidents atsauc atmiņā Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko noindēšanu ar radioaktīvo poloniju 2006.gadā Londonā. Ļitviņenko 2006.gada 1.novembrī viesnīcā Londonā 43 gadu vecumā tika nāvējoši saindēts ar tēju, kurai bija pievienots radioaktīvais polonijs 210, un mira 2006.gada 23.novembrī.
Lielbritānijas izmeklēšanas komisijas 2016.gada publicētajā ziņojumā Ļitviņenko slepkavības lietā teikts, ka viņa slepkavību, iespējams, apstiprināja Vladimirs Putins. Pēc izmeklēšanas rezultātu publicēšanas Lielbritānija izraidīja četrus krievu diplomātus.
