ASV polittehnologi, kuri palīdzēja uzvarēt Trampam, konsultējuši Šķēli un Šleseru

Ekspolitiķis Ainārs Šlesers

FOTO: Evija Trifanova/LETA

ASV prezidenta Donalda Trampa kampaņas konsultanti snieguši pakalpojumus arī Latvijas politiķiem, izriet no Cambridge Analytica stāstītā. Aināra Šlesera un Andra Šķēles apvienība «Par labu Latviju» bija gatava izmantot viņu padomus, lai iegūtu varu 10. Saeimas vēlēšanās, šovakar vēsta raidījums «Nekā personīga».

Cambridge Analytica publiski noliedz savu darbu aizkulisēs un zādzības no soctīkliem. Bet slepeni ierakstītajās sarunās ar britu žurnālistiem viņi atklāti stāsta, kā sadarbojas ar specdienestiem, lai vāktu kompromatus, izmanto prostitūtas, lai diskreditētu vēlēšanu kandidātus, slēpti filmē, kā notiek politiķu uzpirkšanas mēģinājumi, lai materiālus publicētu internetā.

Šobrīd mediji raksta par Cambridge Analytica iespējamo saistību ar BREXIT kampaņas organizatoru Naidželu Farāžu. Firma to noliedz. Divus gadus senā firmas vadītāja Aleksandra Niksa rakstā vienā no vadošajiem mārketinga un reklāmas izdevumiem viņš izstāsta, kā palīdzējuši pārliecināt britus nobalsot par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Uzņēmums SCL group jeb «Stratēģiskās komunikācijas laboratorija» ir Cambridge Analytica mātes organizācija. Tā dibināta 1990. gadu sākumā. Tolaik firma apkalpo tirdzniecības kompānijas, tās vadībā strādā vairāki bijušie militāristi un izveidojas cieša sadarbība ar NATO. Kā noskaidroja «Nekā personīga», pirms trim gadiem SCL group rīkojusi 8 nedēļas garus kursus Rīgā tobrīd nesen dibinātajā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā.

NATO centrs tolaik nav zinājis par SCL group meitas kompānijas iesaisti politisko kampaņu organizēšanā. Firmas pakalpojumi bijuši dārgi, un tāpēc sadarbība nav turpinājusies.

Britu konsultantiem Latvijā bijusi darīšana arī ar kādu politisko spēku - Aināra Šlesera un Andra Šķēles apvienību «Par labu Latviju». «SCL group» pārstāvjus uz Latviju atveda Šlesera biznesa partneris Viesturs Koziols. Kādas metodes ieteiktas neizlēmušo vēlētāju pārliecināšanai Latvijā, tomēr paliek bez atbildes, jo kampaņā iesaistītie apgalvo, ka sadarbība ar ārvalstu konsultantiem aprāvusies.

2010.gada pavasarī tirgus un sociālo pētījumu aģentūra «Latvijas Fakti» saņēma pasūtījumu no Londonas. Cilvēki, kuri stādījās priekšā kā «SCL group», vēlējās uzzināt sabiedrības noskaņojumu pirms gaidāmajām 10. Saeimas vēlēšanām.

Rīgā ieradās trīs jauni cilvēki, no kuriem tikai viens radīja pētnieka iespaidu. Ārzemnieki neatklāja pasūtītāja vārdu, ne arī to, vai uzdevums saistīts ar kādu politisku partiju.

Latvijas aģentūra vienojās par sociālpolitiskajam pētījumam nepieciešamo laiku un cenu, tie bijuši vairāki desmiti tūkstoši eiro. Viesi uzdevuši vispārīgus jautājumus, un palicis iespaids, ka darīšana ir ar amatieriem, ne profesionāļiem.

Avanss tika ieskaitīts, un pētījums sākās. «Latvijas Fakti» iztaujāja 16 fokusa grupas un veica vairākas padziļinātās intervijas. Uz Londonu tika nosūtīti pētījuma pamatsecinājumi, un tad iestājās klusums. Internetā nevarēja atrast ne līgumā norādīto firmu Arundel Research Group, ne Rīgas viesu Džeimsa Dohertija (James Doherty), ne Džeimija Olivera (Jamie Oliver) kontaktus, jo Londonā ir daudz personu ar šādiem vārdiem.

«Latvijas Fakti» direktors Aigars Freimanis raidījumam stāsta: «Beigās viņš pēc ilgāka laika man atsūtīja pavisam īsu vēsti, ka atvainojiet, viņiem naudas neesot, samaksāt nevarot, un ieteica man griezties pie Ērika Stendzenieka. Tad man atausa gaisma, ka pasūtītājs varēja būt «Par labu Latviju», un, zinot, ka Stendzenieks vienmēr ir strādājis kopā ar Aināru Šleseru, tad bija skaidrs, ka vējš pūš no turienes.»

«Par Labu Latviju!» izveidoja pirms 10. Saeimas vēlēšanām, un tajā spēkus apvienoja Aināra Šlesera vadītā «Latvijas Pirmā partija»/«Latvijas ceļš» un Andra Šķēles «Tautas partija». Apvienības priekšgalā iecēla bijušo Valsts prezidentu Gunti Ulmani, un vairāk nekā miljonu dārgajā vēlēšanu kampaņā savu naudu ieguldīja krīzē daudz līdzekļu pazaudējušie uzņēmēji, kas paši nekandidēja.

Viens no kampaņā iesaistītajiem, reklāmists Ēriks Stendzenieks atceras, ka uzņēmējs Viesturs Koziols ieteica britu konsultantus: «Kaut kādi džeki brauca un kaut ko viņi tur konsultēja.

Cik saprotu, kāds kādam kaut ko nesamaksāja un tur bija uzmestas lūpas un dažādi apvainojumi. Beigās visi bija dusmīgi un kaut kā tā tas viss beidzās.»

Par Aināra Šlesera menedžeri uzskatītais Viesturs Koziols «Par labu Latviju» kampaņu atceras visai neskaidri. Viņš biznesa darījumos sastaptos ārzemju politiskos konsultantus patiesi esot savedis kopā ar Šleseru, taču tur viņa loma arī beigusies.

Atšķiras versijas, vai Cambridge Analytica patiešām konsultēja Šķēli un Šleseru, vai sadarbība palika tikai uz papīra.

Aleksandrs Nikss finanšu medijam Bloomberg stāsta, ka Latvijas politiskajai apvienībai iesniegts 148 lappušu garš ziņojums. Tomēr kampaņā iesaistītie noliedz, ka būtu redzējuši ārvalstu konsultantu ieteikto stratēģiju vai analīzi.

Neoficiāla informācija liecina, ka Cambridge Analytica no Latvijas politiķiem prasījusi vairākus simtus tūkstošu, tāpēc no dārgā pakalpojuma Šķēles un Šlesera apvienība beigās atteikusies. Un lai arī «Par labu Latviju» kampaņas tēriņi vairākas reizes pārsniedza citu partiju vēlētāju pārliecināšanai ieguldīto naudu, rezultāts vēlēšanās «Par labu Latviju» bija vairāk nekā pieticīgs - vien 8 Saeimas mandāti un abu Šķēles un Šlesera vadīto politisko spēku drīzs gals.

Nepierādīts paliek Cambridge Analytica šefa medijam Bloomberg stāstītais par konsultācijām Latvijā vēl iepriekšējās - 2006. gada Saeimas vēlēšanās. Nikss apgalvo, ka viņu ieteikumi izmantot etnisko spriedzi starp latviešiem un krieviem Latvijā palīdzējuši vēlēšanās kādam nacionālam spēkam. Tomēr neviens no politiskās skatuves tā laika spēlētājiem neko tādu neatceras.

Raidījuma veidotāji nosūtījuši arī bijušajam politiķim Aināram Šleseram jautājumus, kuras personas no Cambridge Analytica vai tās mātes kompānijas viņš satika un kādus pakalpojumus ārvalstu politiskie konsultanti sniedza. Tomēr Šlesers neatbildēja.

Uz augšu