Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/07/05/8085371t1hd8c8.jpg)
Eiropas Savienībai (ES) lēmumus ārpolitikā vajadzētu pieņemt ar balsu vairākumu, nevis vienbalsīgi, trešdien paziņojusi Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena.
«Mēs domājam par to, ka diplomātijā un ārlietās, iespējams, vajadzētu virzīties uz vairākuma balsojumu, lai mēs varētu ātri reaģēt uz krīzēm un runāt vienā balsī, vienā Eiropas balsī,» uzstājoties Londonas Ekonomikas skolas rīkotā simpozijā, norādīja Vācijas ministre.
«Lai jūs nevarētu bloķēt viena valsts, kas neko nevēlas virzienā, [kurā] Eiropa vēlas runāt,» viņas teikto citē aģentūra «Reuters».
ES Līgums paredz, ka «Eiropadomei jārīkojas vienbalsīgi», kad tā pieņem lēmumus Kopējā ārējā un drošības politikā.
Līgums paredz izņēmumus gadījumiem, kad tiek balsots par mazāk svarīgiem ārpolitiskiem lēmumiem, taču arī tiem veto var uzlikt jebkura no 28 bloka dalībvalstīm, pamatojoties uz «ļoti svarīgiem un noteiktiem nacionālās politikas iemesliem».
Ministres rosinājums atteikties no ES Līgumā noteiktā būtiskā principa tiek izteikts brīdī, kad notiek dziļāka ES militārā integrācija ar mērķi izveidot kopīgus ātrās reaģēšanas spēkus.
Viņas izteikumi izskan arī laikā, kad Lielbritānija pieņēmusi lēmumu izstāties no bloka.
Fon der Leiena norādīja, ka ES jaunās militārās spējas papildinās NATO un koncentrēsies uz humānajām misijām.
Pēc Lielbritānijas izstāšanās Francija un Vācija būs ES vadošās militārās lielvalstis, un ministre uzstāja, ka Eiropas valstīm jāpalielina tēriņi aizsardzībai, lai izstrādātu modernākas militārās spējas.
«Visam modernizācijas procesam Vācijā un arī daudzās citās valstīm jāturpinās gadiem ilgi,» viņa piebilda.
Fon der Leiena trešdien tikās ar Lielbritānijas aizsardzības ministru Gevinu Viljamsonu, kurš atkārtoti apliecināja britu saistības pret Eiropas drošību arī pēc valsts izstāšanās no ES.
«Vācija ir viens no mūsu tuvākajiem sabiedrotajiem, un es sagaidu vēl ciešāku sadarbību,» paziņoja Viljamsons.
«Lielbritānija un Vācija saskaras ar tiem pašiem pieaugošajiem draudiem mūsu dzīvesveidam, un mēs cieši sadarbojamies, lai aizsargātu mūsu pilsoņus,» viņš piebilda.
Lielbritānijas parlaments šobrīd debatē iespējas, kā juridiski atdalīt Apvienotās Karalistes ārpolitiku no ES, par ko cita starpā runā valdības sagatavotais «Breksita» likumprojekts.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons debatēs pagājušajā nedēļā paziņoja britu likumdevējiem, ka «likumprojekta mērķis ir dot Viņas Majestātes valdībai visas pilnvaras pār britu sankciju politiku pēc tam, kad mēs izstāsimies no ES».
Viņš likumprojektu aizstāvēja ar tiem pašiem argumentiem, kurus ES vienbalsības atcelšanai minēja fon der Leiena - Lielbritāniju nevajadzētu saistīt 27 iespējami citu ES dalībvalstu veto.
«Nekas likumprojektā neapturēs mūs saskaņot mūsu sankcijas ar ES noteiktajiem pasākumiem, tomēr, ja vienošanās ar ES netiks panākta, kā tas bieži arī notiek, Lielbritānija var rīkoties neatkarīgi,» paziņoja Džonsons.