Saistībā ar pēdējo dienu notikumiem banku sektorā un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, ir augsta varbūtība, ka tiek īstenota no ārienes organizēta plaša mēroga informācijas operācija, kas pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tam, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā, portālu TVNET informēja Aizsardzības ministrija (AM).
(ziņa papildināta)
Aizsardzības ministrijas (AM) analīze liecina, ka operācijas avots ir Associated Press žurnālista Karlo Piovano (Carlo Piovano) tvīts (ievietots Twitter 19.februārī 19:05) ar saiti uz vietni «AP News» un fotogrāfiju, kurā redzams Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs kopā ar vairākām personām. Pārbaudot fotogrāfiju starptautiskās fotoaģentūras «Scanpix» datubāzē, ir secināts, ka konkrētā fotogrāfija tajā ievietota vakar, 2018.gada 19.februārī, nevis jau 2010.gadā, un to ievietojusi trešā puse.
Ministrija vērš uzmanību, ka tālāk šī ziņa un fotogrāfija tikusi izplatīta interneta vietnēs, kas pirms tam par Latviju nav neko informējušas, daudzas no tām ir mazpazīstamas vai ar finanšu sektoru nesaistītas, tai skaitā «India Everyday», «Idaho Press», «The North Platte Telegraph», «Conservative Angle», «The Fresno Bee», «Last Minute Christmas» un citās. Dažās no šīm vietnēm konkrētais raksts ir vienīgā šāda veida publikācija. Šī ir metode, ar kuras palīdzību īsā laka posmā iespējams palielināt informācijas apjomu, kas uzrādās meklēšanas sistēmās.
Tas viss liecina, ka tā ir, iespējams, ļoti plaša informācijas operācija, lai nomelnotu Latvijas tēlu Rietumu valstīs un grautu sabiedrības uzticēšanos valstij. Ar diezgan augstu varbūtību var paredzēt, ka šīs nav informācijas operācijas beigas, un sekos turpinājums. Aizsardzības ministrija pieļauj, šis ir tikai sākums, lai no ārienes ietekmētu Latvijas iekšpolitiku un gaidāmās Saeimas vēlēšanas šā gada oktobrī, pauž ministrija.
Ministrija aicina sabiedrību kritiski izvērtēt informācijas avotus un nevairot šādu informācijas operāciju panākumus.
AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA nekomentēja, kura valsts šādu informācijas operāciju, iespējams, realizējusi, taču piebilda, ka viens no AM uzdevumiem ir analizēt notikumus informācijas telpā, jo informācijas telpa ir viens no hibrīdkara mērķiem.
"Pārbaudot fotogrāfiju starptautiskās fotoaģentūras "Scanpix" datubāzē, ir secināts, ka konkrētā fotogrāfija tajā ievietota vakar, 2018.gada 19.februārī, nevis jau 2010.gadā, un to ievietojusi trešā puse." AM paši izdomā apgalvojumu, kuru pēc tam apgāž. Klasisks spins.— Ivo Leitāns (@ivchix) February 20, 2018
AM pārstāvis nekomentēja vai izplatītā fotogrāfija ir autentiska vai oriģināla, jo svarīgāk ir pievērst sabiedrības uzmanību «šī fotogrāfijas stāsta izplatīšanas metodēm». Tāpat Galkins nekomentēja AP rakstā minēto informāciju, ka Rimšēvičs bieži viesojies Krievijā un ticies ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Dmitriju Piļščikovu.
Šobrīd AM struktūras un Nacionālie bruņotie spēki darbojas ikdienas režīmā. Galkins nekomentēja vai ministrija šajā sakarā sadarbojas ar Rīgā izvietoto NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru un par iespējamo uzbrukumu informēta ir NATO.
AP šonedēļ ziņoja, ka Rimšēvičs pēdējo gadu laikā regulāri apmeklējis Krieviju, kur kopš 2010.gada viņš pabijis vismaz astoņas reizes.
Vairums no šīm vizītēm gan bijušas pirms Latvijas pievienošanās eirozonai un pirms Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanas pret Maskavu, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā.
Mani ārvalstu kolēģi par AM paziņojumu: They are saying that the AP story has been published all around the world, even on outlets that don't normally cover Latvia. That's crazy. There are lots of news sites that automatically post EVERY article written by the Associated Press.— Inga Springe (@IngaSpringe) February 20, 2018
Pēc tam Rimšēvičs uz Krieviju sācis ceļot caur Baltkrieviju.
2010.gadā Rimšēvičs uz Krieviju devies, šķiet, lai piedalītos medībās, kā varot spriest pēc AP rīcībā esošajām fotogrāfijām, kurās viņš it kā redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām.
Pats Rimšēvičs šodien žurnālistiem paziņoja, ka Krievijā bijis vien divas reizes, kad devies uz Kamčatku makšķerēt lašus, nevis medīt. Šie braucieni varētu būt notikuši 2010. un 2012.gadā. Latvijas Bankas prezidents arī noliedza izskanējušo informāciju, ka Krievijā ieceļojis caur Baltkrieviju.
Runājot par AP publicēto fotogrāfiju, Latvijas bankas prezidents paziņoja: «Manā arhīvā tādas bildes nav, es tiku informēts, ka šī foto ir montēta un falsificēta.» Šajā sakarā tiek gatavots arī iesniegums Drošības policijai.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu pret Rimšēviču par kukuļņemšanu. Viņš paziņojis, ka nolēmis neatkāpties no amata.
KNAB nedēļas nogalē aizturēja un pret 100 000 eiro drošības naudu atbrīvoja Rimšēviču. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par «ABLV Bank» darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un «Norvik» banku.
