«Gulbenes novads kļūst par pensionāru zemi,» saka Druvienas sākumskolas direktore Velga Černoglazova. Druvienas skola, kas pastāvējusi 194 gadus, tiks slēgta. Tāds pats liktenis sagaida Litenes skolu. Šīs nav vienīgās – Gulbenes novadā skolas veras ciet cita pēc citas. «Optimizācijas» ietvaros kādreiz plaši apmeklētās skolas Līgo, Daukstu, Jaungulbenes pagastos pārtapušas veco ļaužu pansionātos.
Druvienas skolas aizsākums meklējams tālajā 1824. gadā. Pēc kara 1951. gadā bērnu bija tik daudz, ka skolu nācās pārcelt uz plašo Druvienas muižas kungu māju. Pirms 17 gadiem skolā mācījās 150 bērnu, šobrīd palikuši 13.
Gleznainajā pagastā, kura vārds asociējas ar Blaumaņa «Skroderdienām Silmačos», ar skolas slēgšanu jau samierinājušies. «Atliek tikai pielikt punktu, argumentu saglabāt skolu vairs nav,» saka Druvienas pagasta pārvaldnieks Juris Graumanis.
Lai gan Latvijas kontekstā situācija nav unikāla, simboliski, ka lauku skolas tiek pārveidotas par veco ļaužu pansionātiem, pēc kuriem ir augsts pieprasījums.
Tāpat kā Līgo pagasta «Siltāju» pamatskolu, arī Druvienas skolu gadiem ilgi mēģināja glābt. Neizdevās. Līgo pagastā skolas vietā tagad ir pansionāts, kas «piepildījās vienā momentā». Brīvu vietu nav. Tas pats notika ar Daukstu skolu, kas tika izveidota 1870. gadā. 21. gadsimtā bērnu vietā kādreizējā skolas ēkā mūža nogali pavada sirmgalvji. Arī Jaungulbenes arodskolas vietā ir pansionāts 90 vecajiem ļaudīm.
Druvienā nekad nav bijis daudz cilvēku – lielākais skaits 650, šobrīd ap 500, tomēr zīmīgi, ka vairāk nekā trešā daļa ir pensijas vecuma. «Gulbenes novads kļūst par pensionāru zemi. Nav valstiska mērķa attīstīt lauku teritorijas. Runas par to, ka cilvēku nav – visi brauc prom, ir tukšas, ja nekas netiek darīts, lai motivētu cilvēkus palikt.
Mums ir sajūta: paši vainīgi, ja dzīvojam laukos.
Ja vēl atrodamies te, tātad esam lūzeri,» saka Druvienas skolas direktore Velga Černoglazova. Viens no pamatīgākajiem Druvienas klupšanas akmeņiem gandrīz tiešā nozīmē ir sliktais ceļu stāvoklis. «Bedru jūra,» viņa raksturo pagasta ceļus.
Uz Druvienu neved neviens asfaltēts ceļš. Neviens!
Pēc viņas domām, Druvienā uzņēmējdarbība neattīstās tieši neesošās ceļu infrastruktūras dēļ.
Turpmāk mazie druvēnieši brauks uz Tirzas vai Lizuma skolu. Atlikušie vidusskolēni jau sen mācās kaimiņu pagastos un Gulbenē. «194 skolas jubilejas gadā, tā tiks slēgta,» saka iestādes direktore. Viņa pati šajā skolā mācījās septiņdesmitajos gados, kad Druviena veidojās par progresīvu teritoriju. Te atradās rajona labākais kolhozs «Plēsums», tika pabeigta jaunā ferma un uzbūvēts moderns kultūras nams. Pēc tam atvēra pasaulē vienīgo vienai izrādei veltīto Silmaču muzeju. Tolaik klasē bija vairāk nekā 20 bērnu.
Skaistums, pie kā neatgriežas
«Ja atskatāmies vēsturē, redzam, ka kopš skolas izveides 19. gadsimtā ik pēc desmit gadiem radās nepieciešamība paplašināt skolu, jo bērnu bija aizvien vairāk,» stāsta Černoglazova. Muižas kungu māju, kas pielāgota skolas vajadzībām, viņa dēvē par «savu skolu». Viņa te strādā 23 gadus, no kuriem 11 par direktori. Kopš 2005. gada bērnu skaits strauji sāka sarukt, tāpēc visi ir gatavi tam, ka skolu slēgs. Vissāpīgāk šīs pārmaiņas skars četrus skolotājus un piecus tehniskos darbiniekus.
Druvienieši cer, ka izdosies ēkā saglabāt izglītības un amatniecības centru. Labā ziņa: vairāki gados jauni vecāki vēlas skolas telpās izveidot alternatīvu izglītības iestādi. Tomēr ir skaidrs, ka senās muižas ēkas uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas nebūs no zemākajām.
«Darba vietu tikpat kā nav, bet algas un ceļu stāvoklis liedz braukt uz darbu kaimiņpilsētās. Eiropā ir normāli braukt uz 100 kilometru attālu darbu, bet mēs to nevaram atļauties,» prāto pagasta vadītājs.
Apmēram trešā daļa pagasta iedzīvotāju ir vecumā no 40 līdz 60 gadiem, tikpat pensionāru. Viņu bērni studē vai strādā ārzemēs un Druvienā atgriezties negrasās.
Līdz ar to pagastā ir ļoti maz bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem. Maz arī jauno vecāku ar mazuļiem.
Ideāla vieta
Kopš 1925. gada Litenes pamatskola atrodas Litenes muižas ēkā. 1944. gadā Litenes sešgadīgo pagastskolu pārveidoja par vidusskolu, kas lepojās ar laba līmeņa kori, kurā bija 100 dziedātāji. Tagad skoliņā mācās vairs tikai 20 bērnu, tāpēc izglītības iestādi slēgs. Mazie skolnieki turpmāk brauks uz Gulbenes vai Stāmarienas skolu.
«Laukos demogrāfiskā bedre ir vairāk manāma,»
saka Litenes pagasta pārvaldnieks Vilnis Lapiņš.
Atšķirībā no Druvienas, kur ceļu faktiski nav, uz Liteni ved gludi asfaltēti ceļi, arī attālums līdz Gulbenei, Alūksnei un Balviem pievilcīgs – ap 20 kilometru. «Ideāla vieta dzīvošanai,» saka pārvaldes vadītājs. Lai «dzīvības līnija» neaprautos pavisam, pagastā tiks saglabāts bērnudārzs. Arī cilvēku te ir vairāk nekā Druvienā – 1000. Tomēr izrādās, ka cipars ir mānīgs - 250 no viņiem ir sociālās aprūpes centra iemītnieki. Jā, pensionāru daudz, saka Lapiņš. «Pilsētā nav tik uzkrītoši, bet laukos visas Latvijas problēmas atklājas saasināti.» turpina Lapiņš. Skolas ēku nav plānots nodot privatizācijā, jo ap muižu ir publisks parks, ko no ēkas nevar nodalīt.
«Ja kāds gribētu nomāt muižu, esam atvērti šādai iespējai,»
saka Lapiņš.
Likvidētas ir arī citas novada skolas – Stradu un Rēveļu. Tur gan pansionāti neesot ierīkoti. Rēveļu skolas ēka pārtapusi kultūrvēsturiskā mantojuma centrā. Skolu telpu pielāgošanu pansionātu vajadzībām Lapiņš uzskata par racionālu, jo pieprasījums pēc pansionāta pakalpojuma ir augsts.
Līdzko iestādes atveras, tās ar klientiem piepildās zibens ātrumā.
Demogrāfiskā statistika ir skarba: pēc nedaudz vairāk kā desmit gadiem puse Latvijas iedzīvotāju būs pārkāpuši 50 gadu slieksnim, katrs ceturtais būs pensionārs.
Pētījuma «Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā» autori Gulbenē ieteikuši attīstīt vai nu vienu vidusskolu, vai nu vienu ģimnāziju. Par sākumskolu ieteikts reorganizēt Lejasciema vidusskolu, bet par sākumskolu - Lizuma vidusskolu. Vēl šobrīd pašvaldībā atrodas 10 sākumskolas un viena internātpamatskola.
/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)