Visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm nepieciešama līdzvērtīga attīstība, debašu ciklā «Eiropas nākotne» otrdien sacīja Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs.
Horvātijas premjerministrs: Visām ES dalībvalstīm nepieciešama līdzvērtīga attīstība
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā aģentūru LETA informēja Eiropas Parlamenta (EP) Informācijas birojā Latvijā, Plenkovičs otrdien kļuva par otro debašu cikla «Eiropas nākotne» dalībnieku un diskutēja ar EP deputātiem.
«Mūsu ceļam jāved uz priekšu, ne atpakaļ. Horvātija pievienojas Eiropas Savienībai (ES), lai kopā ar partneriem strādātu pie Eiropas projekta, lai veidotu valstu, pilsoņu un iespēju vienlīdzībā balstītu nākotni,» sacīja Plenkovičs.
Iepazīstinot ar savu Eiropas nākotnes redzējumu, Horvātijas premjerministrs uzsvēra, ka solidaritātei arī turpmāk «jābūt vienam no mūsu darba stūrakmeņiem», un Eiropai jābūt vienotai, jo «tikai kopā mēs varam iet uz priekšu».
Plenkovičs arī uzsvēra izaugsmes un kohēzijas nozīmi, norādot, ka visām ES dalībvalstīm nepieciešama līdzvērtīga attīstība. «Visiem mūsu pilsoņiem būtu jāizjūt ES sniegtie ieguvumi,» viņš teica, piebilstot, ka ES jāiegulda izglītībā, kultūrā un radošumā, pētniecībā un attīstībā, vienlaikus nodrošinot finanšu stabilitāti, kas ES iedzīvotājus pasargātu no iespējamām finanšu krīzēm.
Sveicot Horvātijas valdības vadītāju EP, tā priekšsēdētājs Antonio Tajāni sacīja, ka savā runā premjerministrs iezīmēja pozitīvu, nākotnē vērstu Eiropas redzējumu un minēja lieliskus argumentus par labu dalībai ES un piemērus, kā tā nākusi par labu Horvātijai. «Tajā paša laika viņš pamatoti norādīja uz izaicinājumiem, ar kuriem mēs visi saskaramies - drošība, nekontrolēta migrācija, jauniešu bezdarbs,» uzsvēra Tajāni.
Vairums EP politisko grupu vadītāju atzinīgi vērtēja Plenkoviča apņemšanos stiprināt demokrātiju Eiropā, norādot, ka Horvātija ir apliecinājums valstu spējām darboties ES un sasniegt panākumus, skaidroja birojā.
Daži deputāti norādīja uz nepieciešamību saglabāt ES iedzīvotāju nacionālo identitāti, vienlaikus stiprinot eiropeisko identitāti. Tāpat deputāti aicināja veikt institucionālas reformas, piemēram, ieviest transnacionālus vēlēšanu sarakstus EP vēlēšanās, un uzsvēra apņēmību atbalstīt arī citas Rietumbalkānu valstis ceļā uz ES.
Šī bija otrā diskusija ES valstu līderu un EP deputātu debašu ciklā par ES nākotni. Tas turpināsies arī nākamajos mēnešos.