Konsorcijs «Nord Stream 2 AG» trešdien paziņojis, ka saņēmis atļauju Vācijas teritoriālajos ūdeņos uzbūvēt un pārvaldīt Krievijas gāzesvada projekta «Nord Stream 2» piekrastes posmu.
«Nord Stream 2» ieguvis būvniecības atļauju Vācijas teritoriālajos ūdeņos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Štrālzundes Derīgo izrakteņu ieguves pārvalde izsniegusi atļauju būvēt 55 kilometru gadu cauruļvada posmu Vācijas teritoriālajos ūdeņos un piekrastes sauszemes daļā Lubminas apkārtnē pie Greifsvaldes. Vienlaikus tiek īstenotas procedūras, lai iegūtu atļaujas pārējās četrās valstīs - Krievijā, Somijā, Zviedrijā un Dānijā -, paziņojumā norādījis konsorcijs.
«Nord Stream 2 AG» ievērojis visas prasības un varētu laikus saņemt atļaujas, lai šogad sāktu celtniecību, sacīts «Nord Stream 2 AG» paziņojumā.
«Nord Stream 2» būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka «Nord Stream 2» divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Projekts izmaksās apmēram 10 miljardus eiro.
2011.gadā tika nodots ekspluatācijā savienojums «Nord Stream» starp Krieviju un Vāciju, kurā arī ir divi paralēli cauruļvadi.
Eiropas Savienībā apmēram trešdaļa gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa Austrumeiropas dalībvalstu ar savām enerģijas vajadzībām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. «Nord Stream» gāzesvads rada risku koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā.
Arī Baltijas valstu amatpersonas «Nord Stream 2» vērtējušas kritiski, uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.