Jauns skolotājs no Helsinkiem pusgadā pārtikai tērē apaļu nulli eiro. Kā viņam tas izdodas? 34 gadus vecais ķīmijas skolotājs Tēmu Arpe ir «frīgāns» - cilvēks, kurš noliedz patērētājkultūru un nevēlas noslogot planētu vairāk, nekā tas nepieciešams izdzīvošanai, raksta portāls «YLE.fi».
«Vegāni atsakās no visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. Frīgāni paplašina šo koncepciju un iestājas pret jebkāda veida ekspluatāciju, tostarp cilvēku ekspluatāciju, ar ko saistīta dažādu dzīvnieku izcelsmes produktu ieguve,» skaidro Arpe.
Viņš uzskata, ka ar vegānismu vien nepietiek, lai glābtu planētu. Arpe ēd gaļu, bet tikai tādu, kas jau tikusi izmesta atkritumos.
«Šī gaļa jau ir saražota un gatava doties uz atkritumu pārstrādes rūpnīcu. Patiesībā tādas gaļas apēšana ir veids, kā izrādīt pēdējo godu dzīvniekam, kas pārcieta briesmīgu dzīvi gaļas rūpniecības dēļ,» uzskata skolotājs.
«YLE.fi» žurnālisti devās sirojumos ar Arpi. Pavēris pie daudzstāvu mājas novietotas atkritumu tvertnes vāku, Arpe sāk pāršķirot tās saturu. Kādā maisā viņš atrod pusizdzertu lakricas degvīna pudeli. Citā - cīsiņu paku, sieru un gandrīz pilnu kečupa pudeli.
«Šodien vīrišķīga ēdienkarte. Ne īpaši sabalansēta, bet vispār nav slikti,» smejas Arpe.
Līdzi paņemtā soma ātri pildās: salāti, grieztā gaļa, jogurts, auzu pārslas, makaroni un burciņa ar marinētām bietēm, kam derīguma termiņš nebeigsies vēl pusgadu. Atkritumu urnā atrodas arī svaigi šampinjoni un vistas fileja, kam derīguma termiņš beidzās pirms nedēļas.
«Man tas iepatikās. Vienubrīd mani sāka interesēt miskastes, atradu tajās dažādas lietas. Pakāpeniski saņēmu drosmi arī apēst atrasto,» stāsta Arpe. Pieredzējušais frīgāns stāsta, ka vislabākais meklējumu laiks esot mēneša beigas un nakts no svētdienas uz pirmdienu. Tad daudzi iztīra pieliekamos pirms pārbraucieniem un izmet atkritumus pēc brīvdienu tīrīšanas.
Arpe stāsta, ka no atkritumos atrastā ēdiena viņam nekad neesot palicis slikti. «Iespējams, tas saistīts ar to, ka esmu pilnīgi vesels un uzsildu produktus, kad tas nepieciešams,» viņš norāda.
Somijā atkritumos nonāk katrs desmitais maizes klaips, devītā daļa no visiem kartupeļiem un desmitdaļa augļu. Katru gadu tiek izmesti 450 miljoni kilogramu pārtikas.
Eiropas Savienībā (ES) katrs iedzīvotājs gada laikā vidēji izmet 173 kilogramus pārtikas. Tie ir apmēram 20% no visas saražotās pārtikas. Pasaules mērogā rādītāji ir vēl sliktāki - atkritumos nonāk trešā daļa saražotā ēdiena.
Arpe ietaupīto naudu tērē mākslas priekšmetiem - piemēram, nesen viņš iegādājās skulptūru par 7000 eiro. Taču bieži vien viņam ir grūti attaisnot arī šādus pirkumus, jo frīgāni iestājas pret patērētājkultūru un visām tās izpausmēm.
Arpe atkritumos meklē ne tikai ēdienu. Viņa un sievas dzīvoklis gandrīz pilnībā iekārtots ar lietām, ko kāds cits ir izmetis. Arpe atteicies arī no tualetes papīra pirkšanas - viņam pietiekot ar rokas dušu, kas atrodama teju ikvienās labierīcībās Somijā.
Arpe laulībā ar sievu dzīvo jau gandrīz deviņus gadus. Viņa nepiekrīt visiem vīra uzskatiem un nesen iegādājās automobili - tiesa gan, dabai draudzīgāku hibrīdauto. Taču vienā jautājumā pāra domas saskan pilnībā: bērnus viņi neplāno, jo tas patērētu jau šobrīd pārslogotās planētas resursus.
