Vītauts Landsberģis: Lietuva ir nedrošākā situācijā nekā 1991.gadā

«Esam tādā nedrošībā kā nekad, jo mainījušies apdraudējumi,» viņš sacījis, Lietuvas Brīvības aizstāvju dienas pasākumā Seimā tiekoties ar 1991.gada janvāra notikumu dalībniekiem.

Kā izteicies Landsberģis, «vecais agresors tuvojas bezprāta robežai, vairs nepastāv šķirtne starp tiešu un netiešu karu», tādēļ Lietuvas sabiedrībai ir jābūt gatavai aizsargāties arī pret netiešiem ikdienas uzbrukumiem, tostarp pret nemitīgu propagandu, un iestāties pret lietām, kas aizskar Lietuvas cieņu un godu. Kā vēl vienu šādu netiešu apdraudējumu viņš pieminējis arī Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošo atomelektrostaciju.

«Ir daudz darīts, lai mēs vairs neatšķirtu, kur ir pretinieks. Viņš cenšas ielauzties mūsu apziņā, bet apziņai, šķiet, trūkst imunitātes, lai automātiski izlemtu - zinu, ka šis ir pretinieks, tādēļ pat neklausos, ko viņš saka, jo zinu, kas tas ir. Bet mērķis ir panākt, lai mēs pieņemtu vismaz kādu daļu melu, lai mēs justos vīlušies savā brīvībā, savā neatkarībā, savos sabiedrotajos, lai mēs sāktu apšaubīt pašu pretošanās nepieciešamību,» viņš norādījis.

Pieminot Astravjecas AES, ko Baltkrievija būvē aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas, Landsberģis uzsvēris, ka šim projektam var būt postoša ietekme ne tikai tiešas katastrofas gadījumā. «Pastāv psiholoģiskā agresija - lai jūs zināt, ka karājaties mata galā un tā, mata galā, arī dzīvojat. (..). Arī te nepieciešama pretestība no Lietuvas puses, un tā nedrīkst būt epizodiska vai daļēja. Nezinu, vai sabiedrība aptver, ka tai jābūt aktīvai, pastāvīgi par to jādomā un savai valdībai jāprasa - kādi būs jūsu turpmākie soļi,» izteicies Landsberģis.

Kā ziņots, Lietuvā piektdien un sestdien tiek pieminēta Brīvības aizstāvju diena, atceroties 1991.gada 13.janvāri, kad padomju armija, Valsts drošības komiteja (VDK) un Komunistiskā partija neveiksmīgi mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi valsts neatkarību. Tonakt padomju karaspēka īpašās vienības ar militāro tehniku iebrauca neapbruņotajā Viļņas televīzijas torņa aizstāvju pūlī un sāka šaut uz civiliedzīvotājiem, nogalinot 14 cilvēkus un ievainojot vēl aptuveni tūkstoti. Armija ieņēma Lietuvas Televīzijas un radio komiteju, Preses namu un citas stratēģiski svarīgas ēkas. Kad desantnieki pārtrauca Lietuvas radio un televīzijas pārraides, sāka darboties Kauņas radio un televīzija. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt Seima ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.