Pēdējo mēnešu laikā Lietuva izvērsusi aktīvu cīņu pret savu iedzīvotāju alkohola lietošanas paradumiem. No 2017. gada marta Lietuvā alkoholam ir palielināts akcīzes nodoklis, bet no šā gada spēkā stājas likuma grozījumi, kas reibinošos dzērienus ļauj iegādāties tikai personām, kuras sasniegušas 20 gadu vecumu. Tā rezultātā arī dienvidu kaimiņvalsts iedzīvotāji sākuši doties uz Latviju, lai iegādātos lētāku alkoholu, bet uzņēmēji Bauskas un Jelgavas novadā ir atvēruši savus veikalus.
Saskaņā ar ANO Pasaules veselības organizācijas (PVO) aplēsēm Lietuvas iedzīvotāji ir pasaules lielākie dzērāji. Organizācijas dati liecina, ka 2016. gadā viens Lietuvas iedzīvotājs patērējis vidēji 16 litrus alkohola. Lai cīnītos ar valsts iedzīvotāju nelāgajiem paradumiem, Lietuvas premjera Sauļus Skverneļa valdība par vienu no saviem uzdevumiem izvirzīja stingrākus alkohola aprites noteikumus.
Lietuvas likumdevējs 2016. gadā nobalsoja par akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholam, kas stājās spēkā 2017. gada martā. Vislielākais akcīzes nodokļa kāpums pieredzēts vīnu un alu segmentā (par 112%), bet stiprajiem alkoholiem akcīze tika celta par 23%. Tā, piemēram, šobrīd «Vynoteka» veikalā Latvijā «Tuborg» vai «Heineken» gaišie ali ir lētāki nekā tā paša tīkla Lietuvas veikalos. Kaimiņvalstī pie cenas vēl jāpieskaita arī depozīta iemaksa.
Savukārt pērn Lietuvas Seims pieņēma vairāku likumu paketi, kas paredzēja alkohola reklāmas aizliegumu masu medijos un mainīja vecumu, no kura atļauts iegādāties spirtotos dzērienus. Saskaņā ar likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, alkoholu drīkst iegādāties tikai 20 gadu vecumu sasniegušie, bet tirdzniecības vietās saīsināts laiks, kad spirtotos dzērienus iespējams nopirkt. No 2020. gada masu pasākumos Lietuvā būs atļauts tirgot tikai vājus alkoholiskos dzērienus.
Latvieši brauc pēc sviesta, lietuvieši pēc šņabja
Latvijas ziemeļu pašvaldībās jau kādu laiku pierasta parādība ir Igaunijas iedzīvotāji, kuri robežas šajā pusē iegādājas alkoholu, jo pašu mājās tas ir dārgāks. Nu līdzīga aina sāk atkārtoties arī Leišmalē, kur lietuvieši ne tikai iepērk stiprinātos dzērienus, bet Bauskā un Elejā pat stratēģiski atvēruši veikalu ķēdes «Vynoteka» filiāles. Šņabja bode ir ierīkota arī kādreizējā Grenctāles robežšķērsošanas punktā. Īpaši liels cilvēku pieplūdums esot brīžos, kad Latvijas pusē esošajos veikalos tiek rīkotas alkohola izpārdošanas ar samazinātām cenām.
Aprakstot tautiešu vēlmi alkotūrisma nolūkos doties uz Latviju, Lietuvas prese neskopojas ar dažādiem ironiskiem epitetiem un stāsta par «automašīnu karavānām», kuras pirms Jaunā gada svinībām sirojušas pa Latviju. Kaimiņvalsts medijs «15min.lt» atklājis, ka vasarā pastāvējusi prakse rīkot speciālus bezmaksas autobusu reisus uz Bauskā atvērto «Vynotekas» veikalu. Savukārt «Alfa.lt» izpētījis, ka alkotūrisms no Lietuvas pastāv ne tikai Bauskas vai Elejas virzienā, bet arī uz Daugavpili.
Kāda Lietuvas ziemeļu pierobežas iedzīvotāja portālam TVNET stāstīja, ka daži viņas paziņas pat kļuvuši par sava veida vietējām slavenībām - ekspertiem, t.i., lieliski pārzina Latvijas veikalu atlaides degvīnam vai citam dzērienam. Sieviete apliecināja «15min.lt» vēstīto, ka Lietuvas pilsētās vasarā tikuši organizēti speciāli alkohola cienītāju autobusi. Tā, piemēram, no Biržiem vai Pasvāles varēja bez maksas braukt uz Bauskas «Vynoteku».
Savstarpējā ceļošana, lietuviešiem dodoties uz Latviju pēc grādīgajiem, bet latviešiem - uz Lietuvu pēc pārtikas produktiem, raisījusi tautu draudzības plaukšanu un zelšanu. Tā cilvēki robežas abās pusēs ir sapazinušies un sadraudzējušies. Rezultātā, piemēram, Latvijas veikala pārdevēju, kad viņa dodoties iepirkties uz «Lidl», Mažeiķos uz ielas laipni sveicinot pastāvīgie klienti.
Mēģina apkrāpt Lietuvas depozīta sistēmu
Netālu no Daugavpils esošās Zarasu pilsētas iedzīvotāji esot secinājuši, ka var Latvijā iegādātās alus pudeles nodot Lietuvas depozīta sistēmā, tādā veidā tiekot pie papildu ienākumiem, raksta «Alfa.lt». Kāds apkaimes iedzīvotājs izdevumam stāstījis, ka varējis «Carlsberg» alu Latvijā nopirkt par 0,79 eiro, tukšo pudeli nodot Lietuvā un tādā veidā iegūt desmit centus. Vietējā Lietuvas veikalā «Carlsberg» alus maksājis vairāk nekā pusotru eiro.
Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāre vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola portālam TVNET gan norādīja, ka ministrijas rīcībā nav informācijas par lietuviešu krāpšanos ar depozīta sistēmu. Ozola stāstīja, ka Lietuvas, līdzīgi kā Igaunijas tirgotajam iepakojumam, kas tiek aptverts ar depozīta sistēmu, ir speciālais marķējums - logotips un svītrkods.
«Tādējādi tiek nodrošināts, ka Latvijā nopirktais iepakojums nevar tikt nodots kaimiņvalstu depozīta sistēmās. Igaunijā sistēmas ieviešanas sākuma periodā tiešām bija tāda problēma - bet risinājums ražotājiem, kas importēja dzērienus arī uz Latviju, bija piešķirt dzērienam atšķirīgu svītrkodu, tādējādi Latvijā iegādātais iepakojums netiek atpazīts Igaunijas sistēmā,» teica Ozola.
VARAM pārstāve arī uzsvēra, ka depozīta sistēmā parasti tiek iekļauts tikai alus, sidra un cita vieglā alkohola iepakojums. Stiprā alkohola iepakojums, kā arī vīnogu vīns neietilpst depozīta sistēmā.
Zemgales pašvaldībām jaunas darba vietas, bet valsts budžetam ienākumi
Lietuvieši, kas Latvijā iegādājas lēto alkoholu, mēdz būt dažādi - tie ir gan tūristi, kas atgriežas, piemēram, no Rīgas vai Jūrmalas un pirms robežas šķērsošanas piestāj, lai iepirktos, gan arī tādi, kuru galvenais mērķis ir tieši stiprie dzērieni. Šādi cilvēki parasti Latvijas puses veikalos iegādājas daudz alkohola un atstāj ievērojamas summas.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks portālam TVNET stāstīja, ka lielāku lietuviešu pieplūdumu novadā pamanījuši pagājušā gada vasarā, kad kaimiņvalstī tika palielināta akcīze alkoholiskajiem dzērieniem. «Tieši domājot par lietuviešiem, kas varētu braukt iepirkties, [Bauskā] atvērās Lietuvā populārais veikals «Vynoteka» Arī citur es esmu tādus redzējis,» stāstīja Ābelnieks.
Pašvaldības vadītājs stāstīja, ka Lietuvas uzņēmēji veikalus ierīko tajās Latvijas vietās, kuras viņu tautiešiem ir viegli sasniedzamas. «Lietuvieši vairāk izvēlas Bauskas novadu, jo cauri pilsētai iet «A7» maģistrāle. Te notiek kustība, un alkohola tirgotāji saprot, ka tā ir īstā vieta. Arī Jelgavas novada Elejā, kur atvērusies cita «Vynoteka», cauri iet Rīgas - Jelgavas - Šauļu maģistrāle,» skaidroja Ābelnieks.
Tā blakus esošais Rundāles novads lietuviešu alkohola cienītājus tik ļoti neinteresējot. Tomēr tajā pašā laikā arī pierobežas lauku pagastu iedzīvotāji veikalos sākuši saskarties ar kaimiņvalsts pircējiem. «Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvarā līdz robežai ir kādu četri kilometri. Lai arī grants ceļš nav īpaši labs, vietējie ir pamanījuši, ka tur parādās vairāk lietuviešu, kuri brauc uz pārtikas veikaliem. Protams, ka [viņu] mērķis nav desas vai sviesta pirkšana,» tā novada priekšsēdētājs.
Novada vadītājs atzina, ka nevar runāt par kādu noteiktu vienotu Lietuvas alkohola pircēja portretu. Daudzi Lietuvas iedzīvotāji apmeklē novadā notiekošos kultūras pasākumus, piemēram, Bauskas «Kantrī mūzikas festivālu», vai arī apceļo pārējo Latviju un pie reizes izmanto iespēju iegādāties lētākas preces. Vai var sagaidīt, ka alkohola iegādes vecuma cenza izmaiņas Lietuvā vēl vairāk palielinās lietuviešu vēlmi doties iepirkšanās tūrēs uz Latviju? Ābelnieks pieļāva, ka tas tā varētu notikt.
«Tas ir arī citās ārvalstīs, tostarp Rietumeiropā. Vienā valstī ir augstāks akcīzes nodoklis vai vecums, otrā zemāks. Piemēram, Vācijā alu un vīnu var pirkt no 16 gadiem, bet stipro alkoholu - no 18 gadiem. Tādēļ no kaimiņvalstīm brauc iegādāties alkoholu uz Vāciju,» pauda novada domes priekšsēdētājs.
Ābelnieks uzskata, ka pierobežas pašvaldībām kaimiņvalsts grādīgo dzērienu kārotāji ir ļoti izdevīgi. Cilvēki, kas braucot uz Latviju iepirkties, pārsvarā ir vidusslānis. Lietuvieši alkoholu uz vietas nelietojot, bet gan visu aizvedot uz savu tēvzemi, neradot problēmas vai kārtības apdraudējumus. «Mums ir pozitīvs ieguvums - jaunas darba vietas. Lai arī veikali pieder lietuviešu uzņēmējiem, tomēr tajos strādā Latvijas iedzīvotāji un visi nodokļi tiek maksāti mūsu valstī,» uzsvēra Ābelnieks.
Nozare prognozē, ka alkohola tūristu skaits Latvijā šogad varētu nedaudz samazināties
Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) prognozē, ka alkohola tūristu skaits Latvijā šogad nozīmīgi nepalielināsies vai var pat nedaudz samazināties, jo mūsu valstī akcīzes nodokļa likmes šogad izlīdzināsies ar Lietuvā esošajām, savukārt Igaunijā likmes kāpums būs mazāks nekā Latvijā. «Aprēķini liecina, ka 2018. gadā Igaunijas iedzīvotājiem nebūs krasas izmaiņas alkoholisko dzērienu pirkšanas paradumos – viņi to turpinās iegādāties Latvijā 2017. gada apjomos. Turpretī 2018. gadā būtiski samazināsies Latvijas iekšējais patēriņš, kas varētu sarukt pat par 12%,» stāstīja LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.
Asociācija secinājusi, ka Igaunijas pierobežā pārdoto grādīgo alkoholisko dzērienu (alkohola saturs virs 22%) apjoms no visa Latvijā reģistrētā alkohola patēriņa iepriekšējā gadā bija vismaz 16% un 2018. gadā, visticamāk, pārsniegs 20%. LANA uzskata, ka valsts budžets visvairāk iegūtu, ja akcīzes nodoklis grādīgajam alkoholam tiktu kāpināts lēnāk, nekā paredzēts 2018. gadā, saglabājot nozares konkurētspēju attiecībā uz Igaunijas nodokļu politiku. Tāpat asociācija aicina pārskatīt akcīzes nodokļa kāpumu 2019. un 2020. gadam, jo, visticamāk, Igaunija nākamgad nepalielinās akcīzes nodokļu likmi un tādējādi Latvija varētu daļēji vai pilnībā zaudēt nodokļu ieņēmumus no pierobežas tirdzniecības.
Vītols arī pastāstīja, ka pērn kopumā alkohola nozare Latvijā ir augusi par 15%, bet vietējais patēriņš ir krities par 1,5% un 2018. gadā straujākā akcīzes nodokļu kāpuma dēļ varētu samazināties par 12%. «Latvijas patērētājs noteikti izjutīs paceltā akcīzes nodokļa ietekmi uz produkta veikala cenas kāpumu. Cena par vienu grādīgo alkoholisko dzērienu litru gala patērētājiem būs par gandrīz 1,5 eiro lielāka. Akcīzes nodokļa ieņēmumi no grādīgajiem alkoholiskajiem dzērieniem 2018. gadā varētu palikt 2017. gada līmenī, jo ieņēmumus no nodokļa pieauguma samazinās kopējā pārdoto dzērienu apjoma kritums,» uzsvēra Vītols.
