Apgāds «Jumava» izdevis Gunara Janovska romānu «Pilsēta pie upes», kuru ekranizēt nolēmis «Melānijas hronikas» režisors Viesturs Kairišs.
Klajā nāk grāmata «Pilsēta pie upes», kuru ekranizēs Kairišs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau ziņots, ka topošās spēlfilmas «Pilsēta pie upes» ražošanai studijā «Ego Media» saņemts finansējums no Čehijas Valsts kino fonda, kurš konkursa kārtībā atbalstījis 10 projektus no 30 iesniegtajiem, un Kairiša filmas ražošanai piešķirts finansējums 3 500 000 CZK apmērā (apmēram 135 000 EUR).
Gunars Janovskis dzimis 1916. gada 8. februārī Helsinkos, kuģa kapteiņa ģimenē. Neskatoties uz to, ka rakstīt sāka tikai četrdesmit septiņu gadu vecumā, kļuvis par latviešu labāko prozaiķi, par vienu no spožākajiem trimdas rakstniekiem. Sarakstījis vairāk kā trīsdesmit romānu un stāstu krājumu, kuri balstās uz paša pārdzīvoto, redzēto, izsāpēto.
«Kas ir šī, savā īstajā vārdā nenosauktā mazpilsēta Austrumeiropā jeb Asinszemē*? Kas ir šo multikulturālo, vieglprātīgo un reizē traģisko laiku sevī nesošā upe? Kas ir šis jaunais cilvēks, kas atrodas romāna «Pilsēta pie upes» centrā? Pēc profesijas Ansis ir daiļkrāsotājs, kurš demokrātiju pārkrāso Vadoņa autoritārisma krāsā, lai drīz meklētu sarkano padomju okupācijai, kas pārplūst nacisma izraisītajā holokausta krāsā. Ansis pārkrāso laiku, sevī uzsūkdams tā nepielūdzamo pigmentu. Lēnām pats pārmiesodamies upē, kas, nemitīgi sevī atpakaļ plūsdama, līdz mūsdienām atnesusi šo Latvijas vistraģiskākā laika atspīdumu. Gluži vai maģiskā veidā pārvērsdamies filmā, ko mēs šobrīd veidojam kopā ar Gunaru Janovski. Mēģinot ieraudzīt mūsu pašu atspulgu savā «Pilsētā pie upes», kurā paradoksālā veidā var saskatīt šodienas Eiropas satraukuma atblāzmu,» filmas «Pilsēta pie upes» režisors Viesturs Kairišs.
* Asinszeme - Timotija Snaidera Austrumeiropas formulējums.