Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis izteicis ierosinājumu, ka Lietuvas un Krievijas starpvaldību komisija, kas nav sanākusi uz apspriedi jau sešus gadus, varētu atjaunot savu darbību.
Skvernelis aicina atjaunot Lietuvas un Krievijas starpvaldību komisiju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Domāju, ka jā,» premjers atbildējis uz radiostacijas «Žiniu radijas» jautājumu, vai šāda komisija būtu jāatjauno. Tikmēr ārlietu ministrs Lins Linkevičs šo ideju vērtējis diezgan piesardzīgi.
Jau ziņots, ka Skvernelis pēdējo dienu laikā vairākkārt izteicies, ka Lietuvai šogad būtu jāatjauno politiskie kontakti ar Krievijas varas iestāžu pārstāvjiem, norādot, ka «tieša un principiāla saruna ir labāka par nesarunāšanos». Vienlaikus viņš gan uzsvēris, ka nevar būt ne runas par atkāpšanos no stingras stratēģiskās nostājas attiecībā uz Ukrainu, cilvēktiesību ievērošanu un citiem principiāliem jautājumiem.
Kā Skvernelis norādījis ceturtdienas radiopārraidē, Lietuvas un Krievijas dialogs varētu aptvert tirdzniecības sakarus, enerģētikas, autopārvadājumu, lauksaimniecības un transporta jomu, kā arī lietuviešu skolotāju situāciju Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
Tikmēr ārlietu ministrs, komentējot premjera teikto, vēlreiz paudis nostāju, ka šobrīd «nav pienācīgu nosacījumu augsta līmeņa politisko kontaktu atjaunošanai».
«Starpvaldību komisiju vada ministri - no Lietuvas puses ārlietu ministrs, no Krievijas puses transporta ministrs. Pēdējoreiz tās sēde Lietuvā notika 2011.gada oktobrī, pēc tam Krievijas puse sāka vilcināties un nākamā sēde tā arī nav notikusi,» Linkevičs ceturtdien atgādinājis ziņu aģentūrai BNS.
Savukārt premjers uzskata, ka ministru vai viceministru līmeņa kontaktu trūkums starp abām valstīm kaitē Lietuvas valsts un tās pilsoņu interesēm.
«Nav runas par attiecību pārstartēšanu vai draudzību. Draudzība un partnerība ir divas dažādas lietas,» uzsvēris Skvernelis.
Viņš norādījis, ka Lietuvai ir jārunā ar Krieviju par plāniem atslēgties no tā dēvētā BRELL enerģētiskā loka, kas Baltijas valstis savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, lai sinhronizētu savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.
«Neaizmirsīsim, ka arī BRELL tīkla valstis veic savus tehniskos darbus, lai atslēgtos vai novērstu [nevēlamas] sekas atslēgšanās gadījumā. Tie ir ne tikai tehniskas, bet arī politiskas dabas jautājumi, kas tehniski jārisina noteiktā līmenī,» sacījis premjers.
Līdz šim Lietuvas amatpersonas uzsvērušas, ka ar Maskavu par sinhronizācijas jautājumiem jārunā Eiropas Komisijai.
Vienlaikus Skvernelis izteicies, ka Lietuvai jāgādā arī par pārtikas preču eksportu uz Krieviju, «lai šie produkti netiktu vērtēti tikai caur politisku prizmu, kā tas Krievijā ierasts - tiek dots politisks norādījums un tūdaļ viens vai otrs produkts izrādās nedrošs vai kaitīgs».
Lietuvas valdības vadītājs piebildis, ka viņam «raisa smaidu interpretācijas», ka viņa aicinājumi atjaunot kontaktus ar Krieviju būtu vērtējami 2019.gadā gaidāmo Lietuvas prezidenta vēlēšanu kontekstā. Skvernelis līdz šim nav paziņojis, vai gatavojas tajās balotēties.
«Izveidojusies tāda situācija, ka daži politiskie darboņi, iespējams, arī daži apskatnieki mēģina piekārt birkas, [ka es esot] Kremļa, Putina kandidāts. Pavisam smieklīgi liekas, ja sāk raudzīties caur prezidenta vēlēšanu kampaņas prizmu,» viņš sacījis.
Prezidente Daļa Grībauskaite trešdien norādīja, ka Lietuva būs gatava ciešākai sadarbībai ar Krieviju, kad Maskava mainīs savu politiku.
«Lietuvas nostāja ir konsekventa un principiāla - mēs iestājamies par līdztiesīgām un uz abpusēju cieņu balstītām attiecībām ar visām kaimiņvalstīm. Kad Krievija mainīs savu agresīvo politiku pret citām valstīm, atteiksies no okupētajām teritorijām, beigs pārkāpt starptautiskās tiesības, nejauksies citu valstu vēlēšanās, mēs būsim gatavi ciešākai sadarbībai,» bija teikts viņas komentārā, ko ziņu aģentūrai BNS atsūtījis Lietuvas prezidentes preses dienests.
Kopš 2014.gada, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, Lietuva nav rīkojusi nekādas tikšanās ar augstām Krievijas valsts amatpersonām.
Tikmēr Latvija, Igaunija un Polija attiecības ar Maskavu uztur ministru vai viņu vietnieku līmenī, bet lielās Eiropas valstis ar Krieviju joprojām kontaktējas augstākajā līmenī.
Lietuva savu attieksmi skaidrojusi ar bažām, ka atgriešanās pie agrākajām attiecībām ar Krieviju tiktu traktēta kā piekāpšanās Kremlim, kas varētu vienīgi pamudināt to turpināt savu agresīvo politiku.
Savukārt dialoga atjaunošanas piekritēji uzskata, ka tikai kontaktu uzturēšana var palīdzēt novērst iespējamus lielākus konfliktus un ietekmēt kaimiņvalsts uzvedību.